Sadaļas Sadaļas

Baidens sola līdz 2030. gadam uz pusi samazināt ASV izmešu daudzumu

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paziņoja, ka pasaules lielākā ekonomika līdz 2030. gadam par vismaz 50% samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzumu, salīdzinot ar 2005. gada līmeni.

Šādu solījumu viņš deva, atklājot Baltā nama rīkoto divu dienu starptautisko virtuālo klimata samitu. Pasākumā piedalās arī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Vācijas kanclere Angela Merkele, Japānas premjerministrs Josihide Suga un vēl aptuveni 40 valstu vadītāji, lai spriestu par to, kā samazināt atmosfēras piesārņojumu un palīdzēt valstīm, kas visvairāk cieš no klimata pārmaiņām.

“Neviena valsts šo krīzi nevar atrisināt vienatnē. Mums visiem, bet jo īpaši tiem, kas pārstāv pasaules lielākās ekonomikas, ir jārīkojas, lai pārvarētu mūsdienu eksistenciālo krīzi,” uzsvēra Baidens.

“Mēs zinām, cik ļoti svarīgi tas ir, jo zinātne saka – šī ir izšķiroša desmitgade, kad mums ir jāpieņem lēmumi, kas novērsīs pašas ļaunākās klimata krīzes sekas. Šis samits ir mūsu pirmais solis pretī drošākai, pārtikušākai un ilgtspējīgākai nākotnei.”

ASV administrācijas īpašais sūtnis klimata jautājumos Džons Kerijs pirms sanāksmes izteicās, ka lielākā pievienotā vērtība būtu tieši no lielāko un ietekmīgāko valstu sadarbības.

Kerijs skaidroja: “Šī ir milzīga ekonomiska iespēja ne tikai ASV, bet arī cilvēkiem visā pasaulē. Šis nav stāsts par Ķīnu vai pretošanos Ķīnai. Šis ir jautājums par to, kā Ķīnai, Savienotajām Valstīm, Indijai, Krievijai, Indonēzijai, Japānai, Austrālijai un vēl ļoti lielai valstu grupai atzīt savu radīto kaitīgo izmešu apmērus. ASV un Ķīnai īpaši, jo tās divatā rada aptuveni 45% kaitīgo izmešu. Ja pievienojat Eiropas Savienību, skaitlis jau ir ievērojami pāri 50%. Šīm trijām vienībām ir jāstrādā kopā ar citām valstīm un nopietni jāpieiet emisiju samazinājumam.”

Uzlūgto viesu vidū ir arī Ķīnas prezidents Sji Dziņpins, kura vadītā valsts ir lielākā gaisa piesārņotāja pasaulē, apsteidzot ASV. Tiek uzskatīts, ka cīņa ar klimata pārmaiņām ir viena no sfērām, kurās ASV un Ķīnas intereses sakrīt. Pirms nedēļas Kerijs tikās ar savu ķīniešu kolēģi un abas valstis kopīgā paziņojumā apņēmās sadarboties, ņemot vērā klimata krīzes aktualitāti. Kā norādījuši abu valstu attiecību komentētāji, ir ļoti daudz uzņēmumu, kuri darbojas abu valstu tirgos un kuri ir ieinteresēti, lai domstarpības tiktu atrisinātas. 

Pašlaik dažādām valstīm ir dažādas klimata pārmaiņu apkarošanas programmas un prioritātes, taču šādi samiti var kalpot par vietu, kur domstarpības nogludināt un turpināt sadarbību vienotā veidā.

Tikmēr Eiropas Savienība samita priekšvakarā konceptuāli apstiprināja vēl ambiciozāku klimata vienošanos, nākamo desmit gadu laikā plānojot samazināt emisijas vismaz par 55% procentiem. Lai gan tā sauktais Eiropas Klimata likums vēl jāapstiprina dalībvalstīs, Eiropas parlamentā tiek uzsvērts, ka panāktais apstiprina Eiropas Savienības līderpozīcijas cīņā ar klimata pārmaiņām.

Atšķirībā no ASV apņemšanās Eiropas Savienības Klimata likums ir juridiski saistošs. Tas cita starpā paredz arī neatkarīgas zinātnieku komisijas izveidi, kas sniegs padomus un ziņos par likumu un likumprojektu atbilstību klimatneitralitātes mērķiem un emisiju kvotu budžetiem. 

Gan Brisele, gan Vašingtona plāno līdz gadsimta vidum izveidot pilnībā klimatneitrālu ekonomiku. Kā skaidrojuši zinātnieki, šāds mērķis ir nepieciešams, lai globālo sasilšanu šajā gadsimtā noturētu divu grādu robežās, salīdzinot ar laiku pirms industriālās revolūcijas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt