Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Skaitām putnus dārzos!

Pirmajā nedēļā atceļ virkni Trampa laika lēmumus

Baidena pirmā nedēļa prezidenta amatā – kādi politiskie solījumi jau izpildīti?

Pagājusi nedaudz vairāk kā nedēļa, kopš Džo Baidens kļuva par jauno Amerikas Savienoto Valstu prezidentu. Jaunais Baltā nama saimnieks jau paspējis parakstīt vairākus nozīmīgus izpildrīkojumus, kas būtiski ietekmē gan ASV iekšpolitiku, gan ārpolitiku

Pirms stāšanās amatā Džo Baidens solīja reformēt imigrācijas un klimata politiku, stimulēt valsts ekonomiku, kā arī, pāri visam, ieviest stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Un jau pirmajās dienās Baidens arī ķērās pie solījumu izpildes. Tika noteikta obligāta masku valkāšanas prasība federālajās iestādēs un to teritorijā. Jaunā administrācija arī plāno pirmajās simts dienās vakcinēt simt miljonus amerikāņu. Lai mērķi sasniegtu, izveidoti papildu punkti visā valstī, kur būs iespējams potēties. Tāpat Baidens izveidojis īpašu biroju, kur strādā zinātnieki un eksperti, kas konsultēs Balto namu.

Baltā nama padomnieks pandēmijas apkarošanas jautājumos Endijs Slevits Baltā nama mediju pasākumā norādīja: “Līdz šim mēs esam veikuši vidēji vienu miljonu vakcināciju dienā, kas nepieciešama, lai sasniegtu prezidenta noteikto mērķi vakcinēt vienu miljonu iedzīvotāju simts dienu laikā.”

Runājot par ekonomiku, Baidens nācis klajā ar 1,9 triljonu ASV dolāru vērtu plānu, kur iekļauta palīdzība Covid-19 krīzes laikā cietušajiem. Ar šo summu tiktu maksātas kompensācijas tiem, kuri zaudējuši darbu, tāpat likumprojektā iekļauti punkti, kas ierobežo tiesības kādu izlikt no mājvietas gadījumā, ja netiek maksāti rēķini. To gan vēl jāapstiprina ASV Kongresam.

Vienlaikus Baidens nav pildījis savu solījumu šajā likumprojektā iekļaut lielākus nodokļus bagātākajiem valsts iedzīvotājiem.

Pēdējo nedēļu laikā mainījies arī ASV Kongresa sastāvs, un pēc ilgāka laika demokrātiem ir lielas izredzes virzīt savas prioritātes, tā Latvijas Televīzijai skaidroja trešās paaudzes latvietis Ēriks Lazdiņš, kurš jau ilgus gadus strādā Vašingtonā ar ASV politiskajām institūcijām. Viņš skaidroja, ka ikdiena pandēmijas laikā un sevišķi pēc janvāra sākumā notikušā iebrukuma Kongresā ir būtiski mainījusies.

“Pandēmija ir galvenais problēmjautājums. Pat aktivitāte Vašingtonas institūcijās ir tikai ap to. Baidens arī izteicies, ka drūmākās dienas ir vēl tikai priekšā. Mums ir vairāk nekā 25 miljoni inficēto un vairāk nekā 400 tūkstošu upuru, sagrauta ekonomika. Skaidrs, ka šo jautājumu risināšana ir prioritāte,” norādīja Lazdiņš.

“Viņiem vēl joprojām ir vairākums Pārstāvju palātā. Un pirmo reizi kopš 2001. gada Senāts sadalīts uz pusēm starp demokrātiem un republikāņiem. Šis būs interesants laiks Senātam procedūras ziņā,” sprieda Lazdiņš.

Senātā gan ne viss tiek panākts ar vienkāršu vairākumu. Lai iegūtu atbalstu kādam likumprojektam, nepieciešams 60 balsu. Piemēram, vai martā Senāts nobalsos par Trampa impīčmentu, vēl esot grūti spriest.

Ēriks Lazdiņš atzīmēja:

“Domāju, ka republikāņi pašlaik reflektē par notikušo un cenšas saprast, kā strādāt tālāk. Īpaši Kongresā strādājošie mēģina saprast, kāda turpmāk būs Trampa ietekme.

Kā zināt, desmit republikāņu nobalsoja par Trampa impīčmentu. Domāju, ka daudzi republikāņi baidās, ka, ja iestāsies pret Trampu, bijušais prezidents ar saviem atbalstītājiem izstums viņus no Kongresa.”

Atmosfēru Kongresā ietekmējis iebrukums, kas notika janvāra sākumā, atzina Lazdiņš: “Visas politiskās institūcijas centrā vēl joprojām ir nepieejamas. Bija kādi 20 tūkstoši militārpersonu šeit Baidena inaugurācijas laikā. Līdz martam, kad te notiks Trampa impīčments, apvidū paliks vismaz kādi pieci tūkstoši militārpersonu.”

Pirmajās 48 stundās Baidens arī pilnībā izmainījis ASV imigrācijas politiku un atcēlis vispretrunīgāk vērtētos Donalda Trampa rīkojumus, tostarp apturēja žoga būvniecību gar robežu ar Meksiku.

Kongresam nosūtīts arī likumprojekts, kas var pavērt ceļu uz legalizēšanos miljoniem nelegālo imigrantu. Tāpat atcelts Trampa ieviestais ieceļošanas aizliegums no vairākām pārsvarā musulmaņu apdzīvotām valstīm. Runājot par ASV nostāju attiecībā uz Baltijas reģionu, Lazdiņš norādīja, ka Baidens pieņēmis darbā cilvēkus, kas labi pārzina mūsu reģionu.

“Īpaši varu uzsvērt, ka Baidena pieņemtais valsts sekretārs Entonijs Blinkens ir labs sadarbības partneris ASV un Eiropas attiecību sakarā kopumā. Blinkens ir bijis ilggadējs diplomāts valsts departamentā, Baidena uzticamības cilvēks, Senāta Ārlietu komitejas direktors laikā, kad Baltijas valstis tika uzņemtas NATO. Savā apstiprināšanas runā viņš izteica atbalstu NATO. Viņš arī atbalstījis ieroču tirdzniecību Ukrainai, kā arī Gruzijas uzņemšanu NATO. Kopumā jāsaka, ka šajā administrācijā ir daudz labu cilvēku, kas saprot ASV politiku attiecībā pret Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm,” sacīja Lazdiņš.

Lazdiņš arī norādīja, ka Baidena komanda jau kampaņas laikā tikās ar diasporas pārstāvjiem:

“Viņi jau no paša sākuma solīja, ka stiprinās ASV un Baltijas valstu attiecības.

Atbalstīs, piemēram, Eiropas Atturēšanas iniciatīvu, kas sponsorē ASV militārpersonas Baltijas reģionā. Tāpat viņi solīja iestāties pret “Nord Stream 2” būvniecību. Vēl redzēsim, kā viņi to panāks.”

Arī klimata jomā jaunais ASV prezidents nolēmis veikt būtiskas izmaiņas. Piemēram, atcēlis vairākus Trampa laikā pieņemtos lēmumus, kas, kā skaidro administrācija, ļāvusi lieliem uzņēmumiem piesārņot apkārtējo vidi. Tāpat Baidens nolēmis atsākt starptautisku sadarbību ar mērķi cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Lazdiņš atzīmēja: “Baidens paudis atbalstu multilaterālismam. Viņš atkal pievienojis ASV Parīzes nolīgumam, Pasaules veselības organizācijai. Nesen viņš sazvanījās ar Angelu Merkeli, lai paustu atbalstu transatlantiskajām attiecībām. Pēdējos četrus gadus, kā zināt, ASV attiecības ar Eiropu nav bijušas tik labas. Tās saistās ar ASV tarifiem Eiropas precēm, ar ASV nodomiem atsaukt karaspēku no Vācijas. Domāju, ka Baidens vēlas parādīt ASV kā atvērtāku sabiedrību.”

Jaunā administrācija arī solījusi strādāt pie cilvēktiesību jautājumiem. Piemēram, Baidens atcēlis Trampa rīkojumu, kas liedza armijā dienēt transpersonām. Jaunā administrācija arī sola vērsties pret ieroču tirgotājiem ar mērķi samazināt vardarbību sabiedrībā. Līdz šim gan šajā sakarā vēl nekas nav paveikts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt