Azerbaidžāna pauda "dziļu satraukumu" par šo pasākumu un brīdināja, ka tas "var" negatīvi ietekmēt divpusējās attiecības", aģentūrai BNS pavēstīja vēstniecības pārstāvis.
"Visas šīs [Kalnu Karabahas] teritorijas ir okupējuši Armēnijas bruņotie spēki. Jebkādas darbības bez Azerbaidžānas Republikas piekrišanas tiek uzskatītas par mūsu republikas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumu," sacīja vēstniecības darbinieks.
''Mēs paudām dziļu sašutumu un lūdzām Ārlietu ministriju izskaidrot šo gadījumu. Mēs arī informējām ministriju, ka šādas darbības var negatīvi ietekmēt mūsu divpusējās attiecības," sacīja Azerbaidžānas diplomāts.
Notu personīgi iesniedza vēstnieks Hasans Mammadzade.
Liberālās kustības deputāte Daļa Kodīte, kas bija viena no šī pasākuma organizatoriem Seimā, aģentūrai BNS pavēstīja, ka tas bijis veltīts Armēnijas neatkarības 25.gadskārtai. Kalnu Karabahas ārlietu ministru uz to uzaicināja Lietuvas-Armēnijas forums, kurā piedalās gan Lietuvas parlamentārieši, gan sabiedriskās organizācijas.
"Viņš neatbrauca šurp nodibināt diplomātiskas attiecības. Cilvēks atbrauca uz konferenci. Ja mēs sāksim runāt par to, ka aizliegsim kādam, kurš mums nepatīk, atbraukt piedalīties pasākumos, tad ar ko mēs atšķirsimies no baltkrieviem?" sacīja Kodīte.
Lēmumu uzaicināt neatzītās Kalnu Karabahas ministru deputāte motivēja ar to, ka "Armēnijas ceļš uz brīvību sākās tieši ar kustību, kas saistīta ar Karabahu".
Kodīte sacīja, ka parlamentārā grupa draudzībai ar Kalnu Karabahu izveidota ar mērķi nodrošināt komunikāciju, veidot sakarus un īstenot kultūras projektus. Grupas darbā plāno piedalīties vismaz 10 Seima deputāti.
Armēņu separātisti ar Armēnijas atbalstu pārņēma kontroli pār Kalnu Karabahu deviņdesmitajos gados notikušā karā, kurā gājuši bojā apmēram 30 tūkstoši cilvēku. Kalnu Karabahas neatkarību neatzīst neviena pasaules valsts, un starptautiskā sabiedrība juridiski uzskata to par Azerbaidžānas daļu.
Azerbaidžāna ir vairākkārt draudējusi ieņemt Kalnu Karabahu ar spēku.
