Avoti: Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997. gadā, slēdzot līgumus par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplāno jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā. NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Stoltenbergs ar ierosinājumu par pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā nāca klajā NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.

“Šodien mēs uzdevām saviem militārajiem komandieriem izstrādāt iespējas visās jomās: zeme, gaiss, jūra, kiberjoma un kosmoss.

Uz sauszemes mūsu jaunajai pozīcijai būtu jāiekļauj ievērojami vairāk spēku alianses austrumu daļā ar augstāku gatavību, ar vairāk iepriekš novietotu aprīkojumu un krājumiem. Gaisā – lielāku sabiedroto gaisa spēku un pastiprinātu integrēto gaisa un raķešu aizsardzību. Jūrā – pārvadātāju trieciengrupas, zemūdenes un ievērojamu skaitu kaujas kuģu ar pastāvīgām bāzēm,” sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Austrumos vēlas spēcīgāku NATO reakciju

NATO austrumu valstis Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Slovākija, kas atrodas tuvu Krievijai, vēlas spēcīgāku NATO reakciju. Arī Latvijas prezidents Egils Levits pavēstīja, ka Latvijā ir absolūti nepieciešama pastāvīga NATO militārā bāze, lai aizsargātu valsti pret jebkādu potenciālo Krievijas agresiju.

Stoltenberga ierosinājums ir rūpīgi jāizsver, lai redzētu, vai tas patiešām ir nepieciešams, pēc tikšanās norādījusi Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte.

NATO valstu aizsardzības ministri arī apsvēra alianses nākamos soļus saistībā ar Ukrainas karu.

ASV un citas NATO valstis ir vairākkārt noraidījušas Ukrainas lūgumu aizliegt lidojumus virs Ukrainas, norādot, kas tas varētu novest NATO tiešā konfrontācijā ar Krieviju.

"Mūsu piektā panta apņemšanās ir tēraudcieta un varat rēķināties, ka (..) mēs to ievērosim," uzsvēra ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, runājot par kolektīvās aizsardzības apņemšanos.

Tomēr Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets atkārtoja Igaunijas aicinājumu aizliegt lidojumus virs Ukrainas, norādot, ka Krievijas agresija var iet vēl tālāk par Ukrainu. Šī eskalācija var skart Baltiju vai citas valstis, viņš piebilda.

Lānets aicināja NATO darīt vairāk, lai aizsargātu Ukrainu no Krievijas uzbrukumiem. "Ukraina šodien ir frontes līnija, lai aizsargātu mūsu demokrātiskās vērtības," uzsvēra ministrs.

Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs arī kritizējis NATO paziņojumus, ka tā nereaģēs ar spēku, atbildot uz Putina agresiju Ukrainā. "Šaubu dzēšana viņa galvā ir dīvaina taktika," norādījis Blērs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt