Savukārt kanclers vēlāk pavēstīja par Brīvības partijas pārstāvja, iekšlietu ministra Herberta Kikla atlaišanu. Pēc Kurca paziņojuma atkāpās visi Brīvības partijas ministri, savukārt Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens izsludināja pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kas notiks septembrī. Šobrīd darbu turpina pagaidu valdība.
Sociāldemokrāti parlamentā pirmdien sasauca divus neuzticības balsojumus – vienu pagaidu valdībai, bet otru – kancleram.
Sociāldemokrātu līdere Pamela Rendi-Vāgnere jau iepriekš paziņoja, ka Kurcam un visai valdībai jāatkāpjas, lai tās vietā izveidotu pagaidu valdību no ekspertiem. Viņa uzsvērusi, ka kanclers nav centies iegūt opozīcijas atbalstu parlamentā savam pagaidu kabinetam. Ar Brīvības partijas atbalstu sociāldemokrātiem izdevās šo valdību gāzt, tādējādi amatu zaudējot arī Kurcam.
Ja kanclers neizturēs neuzticības balsojumu, Austrijā iestāsies politiskā krīze, kas būtu nebijis gadījums valsts vēsturē, iepriekš atzina Austrijas politikas eksperts Tomass Hofers. Tādā gadījumā jaunā pagaidu valdība nekādus būtiskus likumprojektus gan nepieņemtu, jo Austrijas politikā teju neesot mazākumvaldību pieredzes. Viņaprāt, pašlaik iekšpolitikā notiekot stratēģiskas cīņas un mēģinājumi izdarīt spiedienu uz sociāldemokrātiem, tādējādi cenšoties nepieļaut neuzticības izteikšanu kancleram.
Par spīti draudiem, ka kanclers varētu savu krēslu zaudēt, viņam pastāv labas izredzes septembrī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.
Vismaz tā noprotams pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, kas liecina par Kurca pārstāvētās labēji centriskās Tautas partijas pārliecinošu uzvaru. Vēl sestdien publicētā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 62% aptaujāto uzskata Kurca pagaidu valdību par labāko risinājumu pašreiz.
Eksperti arī minēja, ka kopš krīzes sākuma viņš ir pozicionējis sevi kā stabilitātes paraugu nemierīga politiskā klimata apstākļos, un tieši tas būtu galvenais vēstījums, ko kanclers varētu izmantot vēlāk. Arī Austrijas politikas eksperts skaidroja, ka Kurcs vēlēšanās varētu spēlēt upura lomu un viņa izredzes uzvarēt nebūt nav sliktas.
Pagaidām nav skaidrs, kuru Austrijas prezidents varētu nozīmēt kā pagaidu kancleru, ja tas būs nepieciešams. Tam būtu jābūt respektablam politiķim un kādam bez partejiskas piederības, tomēr tādu cilvēku neesot daudz.
