Austrijas kanclers Kurcs šobrīd ir ne tikai Austrijas valdības vadītājs, bet arī ES prezidējošās valsts līderis, no kura gaida izšķiršanos par tālāko ES migrācijas politiku.
Kurcs visai skaidri norāda, ka šobrīd redz iespēju stiprināt ES ārējās robežas un veidot ciešāku sadarbību ar valstīm, kas ieskauj Eiropu un no kurām vairums migrantu ierodas, to skaitā Āfriku.
Šobrīd rit karstas diskusijas par centru izvietošanu, iespējams, gan Eiropā, gan Āfrikā, kur nokļūtu cilvēki, kuri vēlas doties uz ES, bet kur vispirms noteiktu, vai viņiem patvērums pienākas. Šī ideja vēl ir atvērta, norāda Austrijas kanclers, kurš centru izveidi atbalsta.
"Debatēm par to, ko varam darīt migrācijā, līdzi sekoju jau gadiem. Visus šos gadus diskusijas ir bijušas grūtas. Mēs esam runājuši par cilvēku pārvietošanu dalībvalstīs, taču bez progresa. Domāju, ka ārējo robežu sargāšana ir būtiska. Mums ir jāmaina Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex", ir jāizvērš tās darbība trešajās valstīs. Ir svarīgi palielināt krasta apsardzību Lībijas pusē, kas atgrieztu cilvēkus atpakaļ, apstādinātu kontrabandistu rūpalu un pasargātu cilvēkus no noslīkšanas.
Taču ir jautājums, kur uzturēties migrantiem, kuri vēlas nokļūt Eiropā. Par to mums ir jārunā ar visām valstīm, ar tām, kuras ir gatavas ar mums sadarboties," teica Austrijas kanclers.
Kurcs arī norādīja, ka šobrīd Eiropā ir nepareiza izpratne par to, kuras valstis iznes lielāko migrācijas slogu. Kuģi, kā norāda Kurcs, visvairāk ienāk Itālijā un Grieķijā, taču visvairāk pieprasījumu pēc patvēruma saņem Austrija, Vācija un Zviedrija.
Kurcs sacīja, ka Austrija ar astoņiem miljoniem iedzīvotāju ir uzņēmusi 150 000 patvēruma lūdzēju, tādēļ viņu bieži aizskarot pārmetumi Austrijai par stingro migrācijas politiku.
Austrija šobrīd risina sarunas ar Vāciju, kas ir lielākais migrācijas gala mērķis un vēlas ieviest stingrākus nosacījumus, kā arī neizslēdz kontroles atjaunošanu uz robežas ar Itāliju un Slovēniju, kas abās ir radījis satraukumu.