Nedēļas nogalē Lielbritānijas pilsētā Glāzgovā sāksies ANO klimata konference, kurā pasaules valstu pārstāvji spriedīs par veidiem, kā cīnīties ar klimata pārmaiņām.
Pirms šīs sanāksmes daudzi eksperti ir atkārtoti brīdinājuši, ka nākotnes cīņa par kaitīgo izmešu samazināšanu būs veiksmīga tikai tad, ja savu ieguldījumu piesārņojuma samazināšanā palielinās lielākie atmosfēras piesārņotāji.
Evolūcija, nevis revolūcija
Viena no šīm valstīm ir Austrālija, kas ir arī viena no pasaulē lielākajām akmeņogļu un dabasgāzes eksportētājām. Tās konservatīvā valdība pēdējo astoņu gadu laikā ir regulāri paudusi skeptisku attieksmi pret klimata pārmaiņām, pretojusies aicinājumiem samazināt kaitīgos izmešus, vienlaikus pieņemot regulējumu, kas atļauj jaunus akmeņogļu staciju projektus.
Taču, pakļaujoties vietējam un starptautiskajam spiedienam, Austrālijas premjers Morisons ir paziņojis par attieksmes maiņu, atzīstot, ka pārmaiņas klimatā tomēr notiek. Tieši tāpēc Austrālijas valdība ir publiskojusi plānu, kā panākt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam.
“Šī nav revolūcija, bet gan piesardzīga evolūcija, lai gūtu labumu no pārmaiņām mūsu tirgos. Šis nav arī plāns, kurā mērķi tiek noteikti un aizmirsti. Te ir iekļauts īpašs drošības pārbaudes mehānisms, lai pārliecinātos, ka plāns sniedz labumus gan reģionam, gan Austrālijai. Šajā plānā ir paredzēta arī atbildība.”
Taču veids, kā Austrālija plāno sasniegt klimata neitralitāti, joprojām nav skaidrs, jo plāna detaļas vai modelējumu rezultāti netiek atklāti. Vien zināms, ka nākamo 10 gadu laikā plānots ieguldīt aptuveni 15 miljardus dolāru zemu emisiju tehnoloģijās, bet turpmākajos gados pakļauties uz pagaidām vēl neskaidrām tehnoloģijām un oglekļa emisiju samazināšanu.
Tas ļautu līdz 2030. gadam palielināt iepriekš uzņemtās saistības samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu nokļūšanu atmosfērā par 26 līdz 28 procentiem, salīdzinot ar 2005. gada līmeni.
Tagad Austrālija vēlas šo latiņu pacelt līdz 30–35 procentiem. Kritiķi un skeptiķi gan uzsver, ka šie plāni nav pietiekami ambiciozi un atpaliek no citu attīstīto valstu mērķiem.
Priekšvēlēšanu cīņa
Taču grūti spriest, kā šos jaunos mērķus izdosies sasniegt, ja, pēc Morisona vārdiem, akmeņogļu un gāzes ieguve un eksports netiks slēgti un nesamazināsies darbavietu skaits šajās nozarēs, kā arī lauksaimniecībā.
Aģentūra AFP gan atgādina, ka Austrālijas ogļu lielākie patērētāji Indija un Ķīna jau ir paziņojušas, ka laika gaitā pakāpeniski atteiksies no ogļu izmantošanas metalurģijā, tāpēc šis sfēras nākotne pagaidām ir neskaidra.
Daudzviet pasaulē klimata pārmaiņas ir kļuvušas arī par neatņemamu priekšvēlēšanu kampaņas instrumentu, un Austrālija nav izņēmums.
Lai arī pārliecinoši lielākā Austrālijas sabiedrības daļa iestājas par klimata neitralitāti un kaitīgo izmešu samazināšanu, pret to iestājas lauku reģionu iedzīvotāji, kuru balsis Morisonam ir nepieciešamas pārvēlēšanai.
Īpaši liels atbalsts lauksaimniecībā un ogļraktuvēs strādājošo vidū ir arī Morisona valdības koalīcijas partnerei – Nacionālajai partijai. Taču sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka konservatīvai partijai tiek prognozēts zaudējums kreisi centriskajiem leiboristiem.
