Morisons kļuvis par septīto Austrālijas premjerministru 11 gadu laikā, un tiek prognozēts, ka arī pēc premjera nomaiņas valdības krīze vēl nebūt nav beigusies.
ĪSUMĀ:
- Līdzšinējo premjeru Tērnbulu kritizēja par valdības zemo reitingu.
- Pēc strīda ar partijas konservatīvo spārnu Tērnbuls partijas uzticības balsojumu izturēja.
- Taču 10 ministri paziņoja, ka atkāpjas vai gatavi atkāpties.
- Atkal pieprasīts uzticības balsojums, Tērnbuls uz partijas līdera amatu nepretendēja.
- Par partijas līderi kļuva valsts kases vadītājs Skots Morisons.
- Tērnbuls aiziet no politikas – jārīko vēlēšanas uz viena deputāta krēslu.
- Valdošā partija var zaudēt vairākumu.
Šī nedēļa Austrālijas premjerministram Malkolmam Tērnbulam izvērsusies par nopietnu politisku pārbaudījumu. Tuvojoties parlamenta vēlēšanām, premjerministrs ir pakļauts asai kritikai par valdības zemajiem reitingiem, kā arī par Liberālās partijas zaudējumiem starpvēlēšanu balsojumos.
Pagājušajā nedēļā saasinājās arī Malkolma Tērnbula ilgi pastāvējušās domstarpības ar partijas konservatīvā spārna pārstāvjiem par enerģētikas politiku, kas noveda pie pirmā uzticības balsojuma.
Otrdien Ternbuls izturēja uzticības balsojumu savas Liberālās partijas iekšienē, taču šādam balsojumam sekoja ietekmīgā finanšu ministra Matiasa Kormana, kā arī nodarbinātības un izglītības ministru paziņojumi par to, ka viņi atsauc savu atbalstu premjera valdībai.
Kopumā vēl 10 ministri ir vai nu jau atkāpušies no amata, vai arī paziņojuši, ka gatavojas to darīt.
Pēc otrdienas notikumiem un vairākuma uzticības zaudēšanas Malkolms Tērnbuls paziņoja, ka ir saņēmis 43 deputātu parakstītu petīciju, kurā tiek pieprasīts vēl viens uzticības balsojums.
Tā kā pats Tērnbuls paziņoja, ka apcelšanas un nomelnošanas dēļ uz Liberālās partijas līdera posteni vairs nekandidēs, pirmais šim amatam savu kandidatūru izvirzīja petīciju iesniegušais bijušais iekšlietu ministrs un labējo spēku pārstāvis Pīters Dattons.
Viņš iepriekš ir aizstāvējis ideju par migrantu skaita samazināšanu valstī, kā arī aicinājis Austrālijai izstāties no Parīzes klimata vienošanās.
Lai arī Pītera Dattona izredzes uzvarēt likās gandrīz neapstrīdamas, ceturtdien uz partijas līdera posteni savas kandidatūras izvirzīja arī ārlietu ministre Džūlija Bišopa un valsts kases vadītājs Skots Morisons.
Iznākums daudziem izrādījies pārsteigums, jo ar 45 balsīm pret 40 balsojumā uzvarētājs izrādījies Skots Morisons.
Viņš ir bijušais migrācijas lietu ministrs, kurš pazīstams kā Austrālijas stingrās „apturēt bēgļu laivas” politikas atbalstītājs.
Šī politika aizliedz valstī uzņemt ar laivām atceļojušos patvēruma meklētājus. Ieceļotāji tiek nosūtīti vai nu uz izceļošanas valsti, vai arī uz attālām Klusā okeāna salu nometnēm. Austrālijas valdības īstenotā politika ir izsaukusi gan Apvienoto Nāciju Organizācijas, gan dažādu cilvēktiesību aizstāvju grupu kritiku.
Pēc apstiprināšanas amatā Skots Morisons paziņojis, ka aktīvi strādās gan pie Liberālās partijas reputācijas atjaunošanas, gan centīsies panākt sašķeltās sabiedrības apvienošanu. Taču pati steidzamākā prioritāte būšot cīņa ar Austrāliju pārņēmušo sausumu.
Skots Morisons ir kļuvis par 11 gadu laikā 7. Austrālijas premjerministru, un nevienam no šiem premjerministriem nekad nav izdevies nostrādāt pilnu pilnvaru termiņu.
Raidsabiedrība BBC to skaidro ar pārāk biežajām parlamenta vēlēšanām, kuras Austrālijā notiek ik pēc trijiem gadiem.
Tieši tāpēc Austrālijā faktiski vienmēr ir priekšvēlēšanu laiks un bieži vien politiķi esot vairāk aizņemti ar sava krēsla saglabāšanu, nevis domā par nacionālo interešu aizstāvību.
Arī līdzšinējā premjerministra Malkolma Tērnbula paziņojums par aiziešanu no politikas nebūt nenozīmē, ka valdības krīze ir pārvarēta. Sagaidāms, ka tagad būs jārīko papildu vēlēšanas Sidnejā, lai aizpildītu Tērnbula deputāta krēslu, un ir iespēja, ka valdība drīzumā varētu zaudēt arī vienas vietas vairākumu parlamentā.
