Pasaules panorāma

Kā ASV un ES attiecību krīze atbalsojas Vašingtonā

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Kodolzemūdenes pret dīzeļzemūdenēm: galvenās atšķirības

Austrālija devusi priekšroku kodolzemūdenēm: ar ko tās labākas par dīzeļzemūdenēm

Austrālija nesen pamatīgi nokaitināja Franciju, atsakoties no desmitiem miljardu eiro vērta darījuma par Francijā ražoto zemūdeņu iegādi. Šīs zemūdenes darbinātu dīzeļdegviela, bet Austrālija devusi priekšroku ASV kodolzemūdeņu tehnoloģijai. LTV raidījums “Pasaules Panorāma” skaidroja, ar ko kodolzemūdenes ir labākas par parastajām.

Ar kodoldegvielu darbināmās zemūdenes ir rūpīgi sargāta un slēpta tehnoloģija. Pašlaik šādas zemūdenes ir tikai sešu pasaules valstu rīcībā. Visvairāk to ir ASV (68), tālāk seko Krievija (29), Ķīna (12), Lielbritānija (11), Francija (8) un Indija (1). Par labākajām tiek uzskatītas amerikāņu kodolzemūdenes.

Kodolzemūdeņu skaits

Ātrākas un klusākas

Tieši amerikāņi pagājušā gadsimta 50. gados radīja pirmo kodolzemūdeni “Nautilus”. ASV ar kodolzemūdeņu tehnoloģiju un padomu dalījās arī ar sabiedroto Lielbritāniju, ļaujot tai uzsākt savu kodolzemūdeņu programmu. Toreiz kā NATO sabiedrotā arī Francija lūgusi ASV padalīties ar zināšanām, taču raizējoties par tehnoloģijas nokļūšanu nepareizās rokās, Vašingtona atteikusi.

Tagad pirmo reizi 60 gadu laikā ASV piekritušas dalīties ar zināšanām, attīstot jaunu stratēģisko partnerību ar Austrāliju. Panākot vienošanos ar amerikāņiem, Austrālija atteikusies no iepriekš noslēgtā līguma ar Franciju par tās zemūdeņu iegādi. Francija piedāvāja austrāliešiem uzbūvēt 12 dīzeļzemūdenes, bet ASV piegādās astoņas kodolzemūdenes.

“Kodolzemūdeņu priekšrocības ir diezgan ievērojamas. Tās ir ātrākas, lielākas un var ilgāk uzturēties misijās, ilgāk uzturēties zem ūdens. Tām ir faktiski gandrīz neierobežots enerģijas apjoms,” skaidro Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais analītiķis Toms Rostoks.

Kodolzemūdeņu priekšrocības

Austrālija izvēlējās labāku piedāvājumu

Kodolzemūdenēm enerģiju nodrošina tajā iebūvēts kodolreaktors. Tajā var iepildīt kodoldegvielu, kas var nodrošināt pat 30 gadu nepārtrauktu darbību bez nepieciešamības iznirt virs ūdens. To ierobežo vien nepieciešamība sagādāt pārtiku apkalpei un apkope.

Dīzeļzemūdeņu priekšrocības un trūkumi

Savukārt dīzeļdegvielas–elektriskajām zemūdenēm periodiski nākas iznirt, lai iedarbinātu dīzeļdzinēju bateriju uzlādēšanai. Tiesa gan, var izmantot arī īpašu cauruli, ko pacelt virs ūdens virsmas, taču dīzeļdzinējs tik un tā rada troksni, kas zemūdeni padara vieglāk atklājamu.

Neskatoties uz paredzamo Francijas sašutumu, ASV piedāvājums jaunās alianses ietvaros iegūt kodolzemūdenes Austrālijai viennozīmīgi bija labāks.

“Šīs zemūdenes ir ideāli piemērotas Austrālijas vajadzībām. Protams, tās ir ļoti dārgas, bet mēs runājam par Klusā okeāna dienviddaļu. Tā ir milzīga teritorija. Un tas, ka šīs zemūdenes var ilgi uzturēties jūrā, var ilgi uzturēties zem ūdens, rada pārliecību, ka Ķīnas bruņotajiem spēkiem būtu grūtāk šīs zemūdenes atrast,” secina Rostoks.

Mērķis ir iegrožot Ķīnas ambīcijas

Austrālijas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu izveidotā Indijas–Klusā okeāna stratēģiskā partnerība, saukta par “AUKUS”, liecina par centieniem iegrožot Ķīnas pieaugošās ambīcijas, tostarp teritoriālās pretenzijas Dienvidķīnas jūrā.

ASV, Lielbritānijas un Austrālijas stratēģiskā alianse ierobežos Ķīnas ietekmi

“ASV un tās sabiedrotajiem reģionā būs pieejams lielāks daudzums militāro platformu, ļoti kvalitātīvu militāro platformu, kas nepieciešamība gadījumā ļautu ierobežot Ķīnas aktivitātes,” norāda Rostoks.

Zemūdeņu, īpaši ar kodoldegvielu darbināmo, būvēšana gan ir darbietilpīgs process, un pirmās kodolzemūdenes Austrālija varētu iegūt vien ap 2040. gadu. Tagad tai jāizvēlas aprīkojums un parametri, bet jau ziņots, ka nolemts tās aprīkot ar amerikāņu spārnotajām raķetēm "Tomahawk".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt