Ar kodoldegvielu darbināmās zemūdenes ir rūpīgi sargāta un slēpta tehnoloģija. Pašlaik šādas zemūdenes ir tikai sešu pasaules valstu rīcībā. Visvairāk to ir ASV (68), tālāk seko Krievija (29), Ķīna (12), Lielbritānija (11), Francija (8) un Indija (1). Par labākajām tiek uzskatītas amerikāņu kodolzemūdenes.
Ātrākas un klusākas
Tieši amerikāņi pagājušā gadsimta 50. gados radīja pirmo kodolzemūdeni “Nautilus”. ASV ar kodolzemūdeņu tehnoloģiju un padomu dalījās arī ar sabiedroto Lielbritāniju, ļaujot tai uzsākt savu kodolzemūdeņu programmu. Toreiz kā NATO sabiedrotā arī Francija lūgusi ASV padalīties ar zināšanām, taču raizējoties par tehnoloģijas nokļūšanu nepareizās rokās, Vašingtona atteikusi.
Tagad pirmo reizi 60 gadu laikā ASV piekritušas dalīties ar zināšanām, attīstot jaunu stratēģisko partnerību ar Austrāliju. Panākot vienošanos ar amerikāņiem, Austrālija atteikusies no iepriekš noslēgtā līguma ar Franciju par tās zemūdeņu iegādi. Francija piedāvāja austrāliešiem uzbūvēt 12 dīzeļzemūdenes, bet ASV piegādās astoņas kodolzemūdenes.
“Kodolzemūdeņu priekšrocības ir diezgan ievērojamas. Tās ir ātrākas, lielākas un var ilgāk uzturēties misijās, ilgāk uzturēties zem ūdens. Tām ir faktiski gandrīz neierobežots enerģijas apjoms,” skaidro Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais analītiķis Toms Rostoks.
Austrālija izvēlējās labāku piedāvājumu
Kodolzemūdenēm enerģiju nodrošina tajā iebūvēts kodolreaktors. Tajā var iepildīt kodoldegvielu, kas var nodrošināt pat 30 gadu nepārtrauktu darbību bez nepieciešamības iznirt virs ūdens. To ierobežo vien nepieciešamība sagādāt pārtiku apkalpei un apkope.
Savukārt dīzeļdegvielas–elektriskajām zemūdenēm periodiski nākas iznirt, lai iedarbinātu dīzeļdzinēju bateriju uzlādēšanai. Tiesa gan, var izmantot arī īpašu cauruli, ko pacelt virs ūdens virsmas, taču dīzeļdzinējs tik un tā rada troksni, kas zemūdeni padara vieglāk atklājamu.
Neskatoties uz paredzamo Francijas sašutumu, ASV piedāvājums jaunās alianses ietvaros iegūt kodolzemūdenes Austrālijai viennozīmīgi bija labāks.
“Šīs zemūdenes ir ideāli piemērotas Austrālijas vajadzībām. Protams, tās ir ļoti dārgas, bet mēs runājam par Klusā okeāna dienviddaļu. Tā ir milzīga teritorija. Un tas, ka šīs zemūdenes var ilgi uzturēties jūrā, var ilgi uzturēties zem ūdens, rada pārliecību, ka Ķīnas bruņotajiem spēkiem būtu grūtāk šīs zemūdenes atrast,” secina Rostoks.
Mērķis ir iegrožot Ķīnas ambīcijas
Austrālijas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu izveidotā Indijas–Klusā okeāna stratēģiskā partnerība, saukta par “AUKUS”, liecina par centieniem iegrožot Ķīnas pieaugošās ambīcijas, tostarp teritoriālās pretenzijas Dienvidķīnas jūrā.
“ASV un tās sabiedrotajiem reģionā būs pieejams lielāks daudzums militāro platformu, ļoti kvalitātīvu militāro platformu, kas nepieciešamība gadījumā ļautu ierobežot Ķīnas aktivitātes,” norāda Rostoks.
Zemūdeņu, īpaši ar kodoldegvielu darbināmo, būvēšana gan ir darbietilpīgs process, un pirmās kodolzemūdenes Austrālija varētu iegūt vien ap 2040. gadu. Tagad tai jāizvēlas aprīkojums un parametri, bet jau ziņots, ka nolemts tās aprīkot ar amerikāņu spārnotajām raķetēm "Tomahawk".
