Latvijas vēstniecība tālajā kontinentā apspriesta un Austrālijas diasporas prasīta daudzus gadus, bet tagad tā beidzot kļuvusi par realitāti.
Latvijas vēstniecības atvēršana Austrālijā ir simboliski nozīmīga, jo šogad aprit 100 gadu, kopš Austrālija atzina Latvijas neatkarību “de iure” un 30 gadu, kopš diplomātisko attiecību dibināšanas. Šonedēļ vēstnieks Marģers Krams iesniedza akreditācijas vēstuli Austrālijas ģenerālgubernatoram.
“Apsveicam ar iecelšanu amatā, jo esat pirmais Latvijas vēstnieks Austrālijā!” mūsu vēstnieku sveica Austrālijas ģenerālgubernators Deivids Hērlijs.
Svinīgā ceremonija šoreiz gan bija īsa un notika virtuāli. Tas saistīts ar stingriem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, kas tālajā kontinentā vēl joprojām ir spēkā. Ieceļot principā nevienam nav ļauts, un arī jaunajam vēstniekam sākumā nācās izolēties.
“Prasības bija ļoti stingras, uz Austrāliju tagad ir ļoti maz avioreisu. Pēc ierašanās tūlīt jādodas karantīnā. Tā bija tiešām karantīna divas nedēļas istabiņā, viesnīcā, neizejot ārā un neatverot logus. Tas tāds zināms pirmais iespaids par Austrāliju,” stāsta Krams.
Vēstnieks apliecina, ka svarīgs darbs tagad sāksies pie divpusējo attiecību stiprināšanas. Ņemot vērā, ka abu valstu intereses, izpratne par pasaules lietu kārtību, kā arī izaicinājumiem un drošības draudiem pārklājas, Krams paredz labu sadarbību.
“Abas valstis iestājas par to, lai pasaulē kārtību noteiktu starptautiskās organizācijas un starptautiskās tiesības, līdz ar to mēs uzskatām mūsu valstis, gan Latviju, gan Austrāliju, par līdzīgi domājošām.”
Protams, būtiska ir arī konsulārā dienesta atvēršana, par ko priecājas Austrālijā dzīvojošo latviešu diaspora. Vietējo centieni pārliecināt par vēstniecības nepieciešamību ilguši jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tā apgalvo Kristīne Saulīte, kas ilgus gadus dzīvojusi tālajā kontinentā un bijusi arī Melburnas latviešu draudzes vadītāja.
“Mēs ļoti pacietīgi gaidījām un galu galā sagaidījām. Tas, protams, prasīja vairākas sarunas gan ar valdību, gan ar cilvēkiem atsevišķi, bet tas ir noticis,” priecājas PBLA valdes priekšsēde Saulīte.
“Latvijai kā valstij ir svarīgi būt pārstāvētai šajā pasaules daļā, jo tā nav tikai Austrālija un Jaunzēlande, tas principā būs viss reģions. Noteikti tas ir ļoti svarīgi valsts attiecībām ar saviem iedzīvotājiem, kas arī ir, protams, latvieši. Un, manuprāt, tas vislielākais, emocionālākais, tā saistība ir tieši Austrālijā dzīvojošajiem latviešiem, lai ir konkrētā saite ar Latviju.”
Austrālija pēc Otrā pasaules kara uzņēma ievērojamu skaitu latviešu, un mūsdienās diasporu veido ap 20 000 cilvēku. Austrālijā un Jaunzēlandē ir ap 40 aktīvu latviešu organizāciju, draudžu un centru, kuros rit rosīga sabiedriskā dzīve, kopjot un saglabājot latvietību.
