Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Lasīšanas vēsture 19.gadsimtā. Lilijas Limanes eseja

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Māris Zanders: Gads ar “atvērtiem čekas maisiem”: ažiotāža nav patiesības noskaidrošana

Latvijas vēstniecība Austrālijā – kas no tā iegūs?

Latvija plāno atvērt vēstniecību Austrālijā – kas no tā iegūs?

Starp valdības konceptuāli atbalstītajām 2020. gada budžeta prioritātēm ir Latvijas vēstniecības Austrālijā izveidei. Zemes dienvidu puslodē esošā valsts varētu šķist ļoti tāla un salīdzinoši sveša zeme. Taču tieši Austrālija bijusi viena no tām valstīm, ko Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) minējusi kā vēlamo nākamās Latvijas vēstniecības izveides vietu.

ĪSUMĀ:

  • Vēstniecības atvēršana Austrālijā – ilgi gaidīts brīdis un ĀM prioritāte.
  • Tās atvēršanai vajadzīgi 1,7 - 1,8 miljoni eiro, bet uzturēšanai nākamajos divos gados – nedaudz virs miljona.
  • Rinkēvičs pagaidām nerunā par iespējamā vēstnieka kandidatūru.
  • Latviešu apvienība: Par piederīgiem Latvijai sevi uzskata 20 000 Austrālijā dzīvojošo.
  • Vēstniekam prognozē ļoti intensīvu darbu ar tautiešu kopienu.
  • Ieguvēji būšot arī Latvijas iedzīvotāji – ceļojumos uz reģiona valstīm palīdzība būs pieejamāka.
  • Ekonomiskie sakari starp Latviju un Austrāliju – pašlaik ļoti ierobežoti.
  • LIAA nav vērota intensīva sadarbība un pieprasījums par Austrālijas tirgu. Taču klātbūtne tur varētu motivēt.
  • Arī latviešu lielā diaspora var būt par atbalsta punktu uzņēmējiem.
  • Jaunā vēstniecība – arī rīks balsu meklējumos par ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles amatu 2025. gadā.
  • Austrālijā jau darbojas Igaunijas vēstniecība. Lietuvai padomā atvērt pārstāvniecību.

Indijas un Klusā okeāna ieskautajā Austrālijā mīt vairāk nekā 26 miljoni iedzīvotāju, un tā ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu kontinentu jeb vairāk nekā 7,6 miljonus kvadrātkilometru. Latvijas sadarbība ar šo tālo zemi līdz šim vērtējama kā mazaktīva. Lai gan mūsdienās iespējams nokļūt teju jebkurā zemeslodes nostūrī, tam par iemeslu varētu būt tieši lielais attālums starp abām valstīm – tie ir vairāk nekā 13 tūkstoši kilometru. Tieši tādēļ fiziska klātbūtne diendienā šajā Okeānijas reģionā būtu īpaši nozīmīga.

Un varbūt latviešu klātbūtne Austrālijā arī pašiem austrāliešiem liks aizdomāties par savas pārstāvniecības nepieciešamību Latvijā. Šobrīd Latvijas vēstniece Austrālijā rezidē Japānas galvaspilsētā Tokijā, savukārt Austrālijas vēstnieks rezidē Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tas traucē veidot pilnvērtīgas ekonomiskās un politiskās attiecības, dibināt kontaktus.

Vēstniecības atvēršana Austrālijā – ilgi gaidīts brīdis

Jau dažus gadus Austrālijā ir atvērta Igaunijas vēstniecība. Jā, varam teikt, ka arī šajā ziņā igauņi mums ir priekšā. Tādēļ, lai attīstītu sadarbību ar šo un vairākām citām Klusā okeāna reģiona valstīm, arī Latvijas Ārlietu ministrija jau labu laiku vēlējās atvērt vēstniecību Austrālijas galvaspilsētā Kanberā. Tam vienmēr traucējis nepietiekamais finansējums.

Tomēr šogad septembrī tika lemts, ka Ārlietu ministrijas prioritātēm nākamā gada budžetā tiks novirzīti papildu trīs miljoni eiro. Lai gan vajadzību ir daudz, tostarp ministrija vēlētos izveidot pārstāvniecību arī Brazīlijā, tomēr par prioritāti izvirzīta tieši Austrālija.

„Visām prioritātēm nekad naudas nepietiek, un vienmēr ir jāizdara kaut kāda izvēle,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”), „izvēle par labu Austrālijai ir balstīta uz trim apsvērumiem. Pirmais ir mūsu aktīvā diaspora, atbalsts diasporai gan konsulārā, gan arī politiskā līmenī.

Austrālija ir ne tikai valsts, bet arī kontinents. Tā ir milzīga, un šobrīd Latvijas vēstniecība Tokijā vienlaikus arī nodarbojas ar tautiešu jautājumiem Austrālijā un Jaunzēlandē.

Bet no Tokijas līdz Sidnejai vai no Tokijas līdz Melburnai, vai no Tokijas līdz Kanberai ir, ja nemaldos, kādu 8 vai 9 stundu lidojums, kas ir milzīgs attālums. Šeit tādas lietas kā konsulārā palīdzība, pases ir faktiski risināms no vēstniecības puses pašā Austrālijā labāk, nekā to šobrīd var izdarīt mūsu kolēģi Japānā.”

Ieguvumi diasporai

Varētu teikt, ka ciešākā saikne starp Austrāliju un Latviju ir tieši ministra pieminētā diaspora. Pēc Otrā pasaules kara uz šo valsti izceļoja vairāk nekā 20 000 latviešu. Kāda ir diaspora Austrālijā, un ko vēstniecības atvēršana tai dotu?

„Ja mēs runājam par aktīvo daļu, tad tā ir lielākoties lielajos latviešu centros, kas ir Austrālijas lielajās pilsētās – Sidnejā, Melburnā, Adelaidē, Brisbenā un arī Pērtā,” teica Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte.

Viņa uzsver, ka diaspora ir ļoti aktīva un organizēta. Aptuveni 5000 cilvēku mājās sarunājoties latviešu valodā, savukārt par piederīgiem Latvijai sevi uzskata aptuveni 20 000. Ir izveidotas latviešu skolas, vidusskola, vasaras skola, baznīcas un latviešu nami. Īpaši iecienītas tautiešu vidū ir 18. novembra svinības, uz kurām neesot grūti sapulcināt pat 400 cilvēku.

“Tā kā rosība tur ir liela. Es teiktu, ka

tā ir viena no aktīvākajām diasporas daļām ārpus Latvijas vispār un arī ļoti politiski aktīva.

Ja mēs skatāmies pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām, tad dati uzrāda, ka procentuāli aktīvākie bija tieši Austrālijas latvieši,” norādīja Saulīte.

Vēstniecības atvēršana diasporai bijusi ļoti aktuāla jau vismaz 10 gadus, skaidroja Saulīte, norādot, ka ieguvumus no pārstāvniecības klātbūtnes varētu dalīt divās daļās. Viena no tām ir emocionālā puse: “Tā ir cieņa pret tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo un kas ļoti nes Latvijas vārdu Austrālijas sabiedrībā, Jaunzēlandē un vispār reģionā kopumā. Tas ir kā sava veida fizisks un emocionāls atbalsta punkts. Tā ir tā piederība, ka Latvija pasaka – jūs mums arī esat svarīgi, jūs esat daļa no mums. Nav gluži tā, ka mēs jūtamies pilnīgi aizmirsti, bet mēs paši ļoti rūpējamies par saiknes uzturēšanu.

Kā jau iepriekš minēja ministrs, neapšaubāmi ir arī praktiski ieguvumi. Līdz šim atbalstu tautiešiem uz vietas snieguši pieci goda konsuli, taču viņiem ir ļoti ierobežots sniedzamo pakalpojumu loks. Uz šo reģionu arī rīkoti mobilie pasu darbstaciju izbraukumi, tomēr tie nenotiek bieži. Lai iegūtu personu apliecinošu dokumentu, cilvēkiem šobrīd jāmēro vairāki tūkstoši kilometru līdz Latvijas vēstniecībai Japānā.

“Ja kaut ko vispār vajag kārtot, tas ir principā neiespējami. Agrāk tas bija Londonā, kas bija vēl tālāk. Tagad esam pavirzījušies tuvāk uz Tokiju, un tad cerams, ka nākamā būs galvaspilsēta Kanbera. Tagad varēs uz vietas Kanberā pieteikties atjaunot pasi vai pieteikties pilsonībai. Šo darbu joprojām ļoti aktīvi veicam mēs un kūrējam to, lai visi piesakās Latvijas pilsonībai,” skaidroja Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde.

Saulīte Austrāliju raksturoja kā attīstītu, gudru un bagātu valsti, tādēļ arī Latvijas vēstniekam vajadzētu būt ar pieredzi, ļoti labu angļu valodu, kā arī izpratni un interesi par reģionu. Viņa pauž pārliecību, ka vēstniekam Austrālijā būs ļoti daudz darba, jo pirmajos darba mēnešos viņš būs īpaši pieprasīts diasporas cilvēku vidū.

“Pašā sākumā noteikti būs ļoti liels darbs ar vietējiem latviešiem. Visi gribēs redzēt un būs sajūsmā par to, ka beidzot ir kāds Latvijas pārstāvis, un noteikti gribēs kādu gabaliņu no šīs personas.

Darba būs ļoti daudz,” sprieda Saulīte.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vēl nevēlējās apspriest iespējamā vēstnieka kandidatūru: “Kamēr Valsts prezidents oficiāli nepasniedz akreditācijas rakstu vēstniekam, mēs nekad neapspriežam vēstnieka kandidatūras. Un arī šoreiz mēs šo procesu gribētu paturēt atbilstoši likumiem un tradīcijai, kāda mums ir izveidojusies, zināmā noslēpumā.”

Ieguvumi arī Latvijas iedzīvotājiem

Atgriežoties pie ieguvumiem, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde pauda, ka tādi būs ne tikai diasporai, bet arī Latvijai: “Latvija kā valsts būs ļoti liela ieguvēja, būvējot un pat, godīgi sakot, iesākot veidot attiecības ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Tu nevari iepazīt cilvēku vai zemi pa gabalu vai veidot attiecības pa gabalu. Potenciāls ir ļoti liels un līdz šim neapzināts.

Tas pavērs pavisam citu izpratni par to, kas mēs esam kā Latvija un ko mēs varam piedāvāt. Un iespēju ir ļoti daudz.”

Arī Rinkēvičs minēja vienu no ieguvumiem Latvijas iedzīvotājiem: “Tiem Latvijas pilsoņiem, kas varbūt apceļo kādu reģiona valsti un kuriem rodas kādas problēmas – pazaudēta pase, problēmas ar tiesībsargiem vai kāds nelaimes gadījums – tiem, protams, šī mūsu sniegtā pakalpojumu kvalitāte uzlabosies. Nebūs jāgaida palīdzība no tālās Japānas vai vēl tālākās Rīgas, bet būs iespēja to saņemt gan laika zonai, gan telpai atbilstošā veidā. Nebūs arī jāmeklē goda konsula vai kādas Eiropas Savienības valsts atbalsts.”

Tomēr, pēc ministra domām, šis ieguvums nebūt nav vienīgais: “Otrs ir ekonomisko saišu stiprināšana ar reģionu, sevišķi informācijas tehnoloģiju un jauno ekonomisko nozaru plāksnē. Izvērtējot uzņēmēju interesi, izvērtējot arī Ekonomikas ministrijas viedokli, Austrālija tika minēta kā prioritāra, bet lielā mērā tieši tāpēc, ka redzam tur labu potenciālu, bet

attāluma dēļ un informācijas trūkuma dēļ, tādēļ ka nav cilvēka uz vietas, iespējas mums iet garām.

Šī lielā mērā ir arī iniciatīva, kas ir atbalstīta no nozaru kolēģiem.”

Ekonomiskie ieguvumi

Patiesi – starp abām valstīm pastāv ne tikai mazaktīva politiskā sadarbība. Arī ekonomiskie sakari šobrīd ir ļoti ierobežoti. Būtībā ekonomiskā sadarbība ar Austrāliju ir ievērojami uzlabojama arī Eiropas Savienības mērogā. Tādēļ pērn tika sāktas sarunas par Eiropas Savienības un Austrālijas tirdzniecības līgumu. Austrālija ir bloka 18. lielākais tirdzniecības partneris, un pirms diviem gadiem tirdzniecība šo pušu starpā veidoja vairāk nekā 47 miljardus eiro.

Latvijas uzņēmumi uz Austrāliju eksportē gan kokmateriālus un elektriskās ierīces, kā arī mašīnas un mehānismus. Tomēr, ieklausoties datos par tirdzniecības apjomu starp Latviju un Austrāliju, šķiet, ka potenciāls tiešām vēl ir liels.

“Ar Austrāliju Latvijai ir pavisam neliels tirdzniecības apgrozījums,” situāciju ieskicēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Aija Jaunzeme, “eksportējam mēs salīdzinoši nedaudz – 0,2% no visa Latvijas kopējā eksporta jeb 28,3 miljoni eiro. Tādējādi pēc eksporta apjoma Austrālija ir 48. vietā.”

Tirdzniecības apjoms ar Jaunzēlandi ir vēl mazāks, piebilda Jaunzeme, norādot, ka ar Okeānijas valstīm kopumā pastāv vien neliela sadarbība. Par Latvijas uzņēmumu interesi iekarot šo reģionu gan esot grūti spriest. Tas tādēļ, ka daļa uzņēmēju aģentūrā meklē palīdzību, tomēr nereti jaunu biznesa partneru atrašanā lietā tiek likti arī pašu spēki.

“Mēs no Austrālijas neesam saņēmusi ļoti daudz un dažādus pieprasījumus. Varbūt kāds ir bijis, un kādu brīdi iepriekš arī esam organizējuši uz Austrāliju misiju tieši kokmateriālu ražotājiem. Bet tādas intensīvas sadarbības un intensīva pieprasījuma par šo tirgu mums kā aģentūrai nav.

Ja mēs šajā valstī neesam pārstāvēti, tad arī ir krietni grūtāk uzņēmumiem kaut ko uzsākt un motivēt viņus iet uz šo tirgu, kas bez šaubām ir liels tirgus,” skaidroja Jaunzeme.

Jaunzeme norādīja, ka šķēršļi ekonomisko sakaru veicināšanai ar tālo zemi ir dažādi, tajā skaitā ministra pieminētais attālums un informācijas trūkums: “Pirmkārt, tas ir attālums, lai kaut ko eksportētu, jo cenas būtiski aug. Otrs ir tas, ka kokmateriālus Austrālija pati iepērk no citām valstīm un pati arī eksportē. Treškārt, informācija par tirgu. Uzņēmumi, protams, ļoti piesardzīgi izvēlas iet jaunos tirgos, ja darījumi tādos tuvākajos tirgos kā Eiropā iet labi. Brīdī, kad Eiropa sāks sabremzēties, tad, pieļauju, interese par tālākiem tirgiem pieaugs. Tādēļ pamata lieta ir praktiska informācija, lai saprastu, ko tu var darīt un kādā virzienā skatīties un strādāt.”

Lai gan lēni, tomēr eksporta apjoms uz Austrāliju pieaug, uzsvēra LIAA pārstāve, atzīstot, ka tirdzniecības attiecības un uzņēmumu informētību varētu veicināt tieši vēstniecības klātbūtne.

Kā būtisku atbalsta punktu uzņēmējiem Jaunzeme minēja arī lielo diasporu: “Tas ir cilvēku loks, ar kuru varētu strādāt, lai, pirmkārt, ieietu Austrālijas tirgū, otrkārt, risinātu arī viņu dažādus jautājumus. Visam ir vajadzīgs laiks, bet es domāju, ka, ņemot vērā šo lielo diasporu, bez šaubām ir punkti un cilvēki, caur ko šo sadarbību aktivizēt. Un, ja ir arī vēstniecība, kas šo visu daudz aktīvāk koordinē, tas noteikti palīdzētu.”

Dalība ANO Drošības padomē

Līdzās ieguvumiem diasporai un Latvijā dzīvojošajiem ārlietu ministrs vērsa uzmanību uz trešo iemeslu, kādēļ tieši Austrālija izvēlēta par vietu nākamās pārstāvniecības atvēršanai. Viņaprāt, fiziska klātbūtne šajā reģionā palīdzēs arī saistībā ar Latvijas kandidēšanu uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes nepastāvīgās locekles amatu 2025. gadā.

„Mums šobrīd padomā, ka šī vēstniecība būs ne tikai Austrālijā, bet būs nerezidējošā vēstnieka statuss arī Jaunzēlandē un aptuveni līdz 10 salu valstīm, kuras daudzām liekas mazas un ko nu no tām varētu iegūt. Bet katrai no tām ir viena balss ANO Ģenerālajā asamblejā, un katra balss šādos balsojumos ir ļoti nozīmīga. Te nevar domāt – ja mēs vienu reizi tiekamies ar kādas salu valsts ārlietu ministru, vienojamies par savstarpēju atbalstu kādā balsojumā, bez atgādinājuma, bez rūpīga ikdienas diplomātiskā darba piecu vai divu gadu laikā šis atbalsts saglabāsies,” skaidroja Rinkēvičs.

Kaimiņvalsts Igaunija šogad jau tikusi ievēlēta par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti un no janvāra darbosies tajā nākamos divus gadus. Ministrs atgādināja, ka Austrālijā jau darbojas kaimiņzemes vēstniecība, un ministrija vērojusi igauņu īstenoto kampaņu  centienos tikt ievēlētai padomē. Secināts – vēstniecības klātesamība šī mērķa sasniegšanā izrādījusies ļoti vērtīga.

Rinkēvičs piebilda, ka arī Lietuvai esot padomā atvērt savu pārstāvniecību Austrālijā un, iespējams, tas arī notiks nākamgad.

Tātad Austrālijā nākamgad, iespējams, atradīsies visu trīs Baltijas valstu vēstnieki.

Tas, vai visi strādātu zem viena jumta, gan vēl nav skaidrs, jo ministrija izvērtēs dažādus variantus pārstāvniecības atrašanās vietai.

Aptuveni skaidrs gan ir viens – vēstniecības atvēršanai nākamgad nepieciešami 1,7 līdz 1,8 miljoni eiro, bet tās uzturēšanai nākamajos divos gados - nedaudz virs miljona. Ja viss noritēs gludi un līdzekļi tiks piešķirti, plānots, ka nākamā gadā pavasarī Kanberā ieradīsies pirmie diplomāti, bet līdz 2020. gada beigām vēstniecība jau būtu oficiāli atvērta.

Varbūt pavisam drīz Kanberā, visā Austrālijā un Klusā okeāna reģionā latviešu, lietuviešu un igauņu valodu varēs dzirdēt biežāk un triju Baltijas valstu vārds pasaulē skanēs daudz tālāk un spēcīgāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti