Pirms pieciem gadiem Eiropas Komisija izvirzīja mērķi panākt, lai 2020. gadā vīriešu un sieviešu nodarbinātības rādītāji būtu līdzvērtīgi, tomēr progress šajā jomā ir ļoti gauss. Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs darba spējas vecumā esošo vīriešu nodarbinātības rādītāji ir augstāki nekā darba spējas vecumā esošo sieviešu nodarbinātības rādītāji. ES tieslietu, patērētāju tiesību un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova pagājušajā nedēļā paziņoja, ka 2016. gadā piedāvās priekšlikumu paketi, lai radītu priekšnoteikumus lielākai sieviešu līdzdalībai darba tirgū un pilnvērtīgāk aizsargātu sievietes, kas pārtrauc darba gaitas, lai audzinātu bērnus. Par šo piedāvājumu Jurova paziņojusi neilgi pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēma lēmumu atsaukt jau pirms septiņiem gadiem iesniegtos Maternitātes direktīvas grozījumus, par ko ilgstoši nespēja vienoties ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm.
„Pat līdz mūsu prezidentūrai saglabājās bloķējošais mazākums, līdz ar to mēs savā prezidentūras laikā mēģinājām izrunāt ar Eiropas Parlamentu, vai ir iespējas mainīt kaut ko šajā direktīvā, tāpat arī ar komisiju, neskatoties uz to, ka komisija jau bija paziņojusi - ja sešu mēnešu laikā nebūs iespējams panākt vienošanos, tā šo direktīvas grozījumu priekšlikumu atsauks. Mēģinājām vēl atašeju līmenī ar dalībvalstīm pārrunāt, vai ir vēl kādas iespējas, bet, diemžēl tur nekas nesanāca, jo bloķējošais mazākums nevis samazinājās, bet gan palielinājās. Arī man pārrunās ar komisāri loģisks piedāvājums bija, ka nav īsti jēgas tērēt laiku, jo dalībvalstu pozīcijas nemainīsies un šī direktīva ir jāatsauc.” - Tā, skaidrojot Maternitātes direktīvas grozījumu atsaukšanas iemeslus, norāda Latvijas labklājības ministrs Uldis Augulis.
Viens no Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta domstarpību iemesliem bija atšķirīgs skatījums uz to, cik garam būtu jābūt minimālajam maternitātes jeb pirms un pēcdzemdību atvaļinājuma ilgumam Eiropas Savienībā. Eiropas Komisijas priekšlikums paredzēja to pagarināt no pašreizējām 14 nedēļām līdz 18 nedēļām, bet Eiropas Parlamenta deputāti uzstāja, ka pēcdzemdību atvaļinājums jāpagarina līdz vismaz 20 nedēļām. Augulis atgādina, ka Latvijā maternitātes atvaļinājums jau tagad ilgst 16 nedēļas, proti, ir garāks par minimālo direktīvā noteikto. Jaunajām māmiņām, kas laidušas pasaulē dvīņus vai dzemdību laikā pārcietušas komplikācijas, tas jau tagad ir 18 nedēļas garš:
„Mēs esam viena no tām dalībvalstīm, kam šis nedēļu skaits ir 16, kas ir viens no lielākajiem, jo nebūt ne visās dalībvalstīs ir pat šīs sešpadsmit nedēļas. Protams, tas ietekmē dalībvalstu budžetus. Pēc 2008. gada, kā mēs zinām, bija krīze un tā bija visā Eiropas Savienībā. Acīmredzot, Eiropa vēl nav tiktāl atkopusies no krīzes, lai šo priekšlikumu pieņemtu.”
Atšķirībā no vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā jaunie tēvi var doties desmit dienas ilgā paternitātes atvaļinājumā. Eiropas Parlamenta deputāti vēlējās panākt, lai jaunajiem tēviem visās dalībvalstīs būtu pieejams 14. dienas ilgs apmaksāts paternitātes atvaļinājums. Labklājības ministrijas aplēses liecina, ka gadījumā, ja atsauktajā Maternitātes direktīvā tiktu izdarītas Eiropas Parlamenta pieprasītās izmaiņas, Latvijas valsts budžetam šo labojumu ieviešana izmaksātu līdz 6 miljoniem eiro gadā, norāda Augulis:
„Ja nākotnē direktīva tomēr kaut ko vairāk uzliks vai mainīs, mēs, protams, to izskatīsim. Bet, skatoties no šī brīža situācijas, mūsuprāt, šis ir optimālākais regulējums šim brīdim.”
Paredzams, ka lielākos iebildumus pret Jurovas iecerētajām izmaiņām varētu celt Dienvideiropas valstis.
