Sadaļas Sadaļas

Atsākas sarunas par attiecībām pēc «Brexit»

Lai gan Covid-19 krīze ir pilnībā mainījusi politiķu ikdienu, darbs turpinās arī šajos apstākļos. Pirmdien, 20. aprīlī, sākās “Brexit” sarunu otrā kārta, kas ilgs līdz nedēļas beigām. Tiesa gan, ne klātienē, bet videokonferences režīmā. Izskan bažas, ka sarunas neizdosies pabeigt laikā un tad gaidāms nekontrolētais “Brexit”.

Martā sākumā notika pirmā sarunu kārta par to, kādas izskatīsies Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas attiecības pēc “Brexit. Toreiz Mišels Barnjē teica, ka pastāv "ļoti nopietnas atšķirības", kas kopš tā laika tā arī nav atrisinātas. Pirmajā “Brexit” sarunu kārtā Briselē piedalījās vairāk nekā 200 cilvēku. Sarunas tika sadalītas 11 atsevišķās sanāksmēs, balstoties uz tēmām.

Pirmdien, 20. aprīlī, sākusies otrā kārta. Covid-19 krīze ir piespiedusi sarunas organizēt virtuāli.

Jau tā ārkārtīgi sarežģītajām sarunām, kuras jāpabeidz ļoti īsā laikā, videokonferenču režīms par labu nenāk.

“Ņemot vērā situāciju, šīs sarunas notiks ar videokonferences palīdzību. Nedēļas beigās, piektdien, Mišels Barnjē preses konferencē informēs par sarunās panākto,” sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis Daniels Ferijs.

Koronavīruss ir inficējis “Brexit” sarunas. Abi ''Brexit'' sarunu vadītāji – Barnjē no Eiropas puses un Deivids Frosts no britu puses jau koronavīrusu pārslimojuši un ir atpakaļ darbā.

Taču arvien skaļāk izskan aicinājumi Londonai lūgt pagarināt pārejas periodu, lai gada beigās izvairītos no “Brexit” bez līguma. Vēl jo vairāk tāpēc, ka politiskajai vadībai šobrīd ir pavisam citas prioritātes. 

“Mēs paliekam uzticīgi iepriekš noteiktajiem termiņiem, lai pabeigtu sarunas līdz gada beigām,” sacīja Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks.

Tikmēr grūts sarunu posms šoreiz gaidāms par zvejošanas tiesībām britu ūdeņos, kas ir izdzīvošanas jautājums franču, beļģu un arī dāņu zvejniekiem. Uz to norādīja arī dāņu zvejnieks Alfreds Hansens: “Tas nekad nebija viņu okeāns, pat ja tas attiecas uz zvejas tiesībām. Tas tika nolemts 1983. gadā, pamatojoties uz vēsturisko zveju.

Kad briti saka, ka vēlas savas zivis atpakaļ, tās ir muļķības – tās nekas nav bijušas viņu!”

Lai gan par “Brexit” pagarinājumu vēl netiek runāts, neoficiāli ES amatpersonas norāda, ka par to būs jāvienojas, jo diez vai politiķi abās Lamanša kanāla pusēs vēlēsies pievienot vēl vienu nenoteiktības aspektu ekonomiskām problēmām, kas sagaida gan kontinentālo Eiropu, gan britu salas. 

KONTEKSTS:

Lielbritānija 31. janvārī formāli atstāja Eiropas Savienību, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attieksies visi ES noteikumi.

Eiropas Savienības un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.

Savukārt 2020. gada pavasarī jaunus sarežģījumus sarunās ienesa Covid-19 krīze, kas skar visu Eiropu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt