Pagājušajā gadā ierosinātās ASV „Eiropas apliecinājuma iniciatīvas” mērķis ir vairot NATO sabiedroto drošības spējas, kā arī atkārtoti apliecināt uzticību saviem partneriem. Šāda atbalsta sniegšanas galvenais uzdevums ir palielināt NATO dalībvalstu reaģēšanas spējas, lai pretotos jebkādiem draudiem vai destabilizējošām darbībām, galvenokārt no Krievijas puses.
Lai sasniegtu šos mērķus, ASV turpinās palielināt savu klātbūtni Eiropā, turpinās dažādas divpusējās un daudzpusējās mācības, uzlabos infrastruktūru, izvietos savu bruņojumu Eiropā un īpašu uzmanību pievērsīs tieši jauno dalībvalstu spēju vairošanai.
Taču no februārī apstiprinātā kopumā gandrīz triljonu dolāru lielā Pentagona budžeta “Eiropas apliecinājuma iniciatīvai” nākamajā gadā tiks atvēlēti vien aptuveni 800 miljoni dolāru.
"Voice of America” ziņo, ka tas ir gandrīz par 200 miljoniem dolāru mazāk nekā 2015.gadā. Galvenie samazinājumi plānoti infrastruktūras uzlabošanas un spēku izvietošanas programmām.
Savukārt par aptuveni 60 miljoniem dolāru plānots palielināt finansējumu tieši dažādām militārajām mācībām un spēku rotācijai, kas dotu lielāku pievienoto vērtību. Daļu no finansējuma plānots novirzīt arī gaisa spēku klātbūtnes pastiprināšanai Eiropā, 20 miljonus dolāru atvēlot lidlauku infrastruktūras uzlabošanai Bulgārijā, Rumānijā, Igaunijā, Lietuvā un arī Latvijā.
“Voice of America” norāda, ka, ņemot vērā pēdējā gada Krievijas aktivitātes Ukrainā un pierobežā ar NATO valstīm, budžeta samazinājumu var uzskatīt par mēģinājumu ierobežot Krieviju ar mazākiem līdzekļiem.
Tikmēr vācu izdevums „Kurier” ziņo, ka pēdējā laikā arvien vairāk pieaug satraukums Lietuvā, kas bažījas, ka Krievija varētu mēģināt pieprasīt sev atsevišķas teritorijas, lai izveidotu sauszemes koridoru uz Kaļiņingradu.
Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ir aicinājusi pastiprināti bruņoties, lai Lietuva būtu gatava vismaz trīs dienu karam – tieši tik ilgs laiks varētu būt nepieciešams, lai Lietuvai palīgā nāktu tās sabiedrotie.
Kaļiņingradas apgabals rada bažas arī kaimiņos esošajā Polijā. Tās varas iestādes ir paziņojušas, ka uz aptuveni 200 kilometru garās robežas ar Kaļiņingradas apgabalu plānots uzbūvēt sešus aptuveni 50 metrus augstus torņus. No tiem visu diennakti tiks uzraudzīta robežas drošība. Kopumā šis projekts izmaksāšot aptuveni 3,7 miljonus eiro, no kuriem 75 procentus segs Eiropas Savienības ārējo robežu fonds.
Jau vēstīts, spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Tāpat aizvien biežāk pie NATO dalībvalstu robežām pamanītas Krievijas lidmašīnas un militārie kuģi, arī virs Baltijas jūras palielinās Krievijas militāro lidojumu skaits, tādējādi apdraudot civilās lidmašīnas.
Jau vairākos gadījumos īpaši no Dānijas un Zviedrijas ziņo par incidentiem, kad civilais laineris par mata tiesu izvairījies no Krievijas militārā lidaparāta, kurš pārvietojies bez brīdinājuma signāliem. Krievijas puse pagaidām uz NATO valstu brīdinājumiem nav reaģējusi un arī savu lidojumu gaitu nav skaidrojusi un mainījusi.
