ASV prezidenta vēlēšanās nepieredzēti liela interese par alternatīvām balsošanas iespējām

Koronavīrusa dēļ daudzi amerikāņu vēlētāji šogad ir nolēmuši balsot pa pastu vai piedalīties iepriekšējā balsošanā. Tā ir viena no būtiskākajām pazīmēm, kas atšķir šīs vēlēšanas no citām, jo interesi par alternatīvām balsošanas iespējām ir izrādījis nepieredzēti liels vēlētāju skaits. Tomēr ASV prezidents Donalds Tramps un viņa sabiedrotie uzstāj, ka šāda balsošana nav droša. Tādēļ vairākos štatos iepriekšējai balsošanai un balsošanai pa pastu tiek radīti dažādi ierobežojumi. Kritiķi to sauc par mēģinājumiem atvairīt daļu iedzīvotāju no dalības vēlēšanās.

Dodas balsot bez rindām

ASV prezidenta vēlēšanās nepieredzēti liela interese par alternatīvām balsošanas iespējāmArtrjoms Konohovs

Pirmdienas, 19. oktobra, rītā Floridā sākusies iepriekšējā balsošana. Kā novēroja Latvijas Radio, aptuveni trīs stundas pēc vēlēšanu iecirkņu atvēršanas cilvēku nav pārāk daudz. Pārsvarā cilvēki ātri ierodas, nobalso un dodas tālāk. Daudziem ir sejas maskas un dažiem arī gumijas cimdi, lai pasargātu sevi no koronavīrusa.

Tepat blakus ārpusē atrodas arī oficiālā kaste, kur vēlētāji var iemest jau iepriekš mājās aizpildītos biļetenus, ja viņi ir pieteikušies balsot pa pastu. Arī tur rindas nav, un cilvēki var pienākt vai piebraukt ar automašīnu, lai iemestu savu biļetenu.

Latvijas Radio uzrunāja vairākus balsotājus.

Vietējā iedzīvotāja

„Es tikko esmu te pārcēlusies, bet esmu Amerikas pilsone. Es nolēmu nobalsot agrāk, lai būtu droša, ka man svarīgās tiesības tiktu saglabātas arī nākotnē,” pastāstīja kāda iedzīvotāja.

Vietējais iedzīvotājs

„Esmu tikko nobalsojis, jo es te dzīvoju jau 27 gadus. Es piedzimu Nikaragvā. Balsošana man ir ļoti svarīga. Es balsoju katrās vēlēšanās. Nobalsot iepriekš ir labāk, jo tad nav tik daudz cilvēku,” sacīja uzrunātais vīrietis.

Ne tikai prezidenta vēlēšanas

Netālu no iecirkņa sastapti divi cilvēki ar plakātiem rokās. Abi kandidē uz amatiem vietējā skolu valdē. Jāpiebilst, ka līdztekus prezidenta vēlēšanām amerikāņiem ir jānobalso arī par veselu virkni dažāda līmeņa vietējo pašvaldību, štata un federālām amatpersonām.

Netālu no iecirkņa sastapti divi cilvēki ar plakātiem rokās. Abi kandidē uz amatiem vietējā skolu valdē.

„Es esmu Lusija Baeza-Gellere, un es kandidēju Skolu valdes vēlēšanās šajā pašvaldībā. (..) Es došos balsot kopā ar visu manu ģimeni sestdien. Tas būs ļoti jauki.”

„Es esmu Rass Raivels. Es arī kandidēju Skolu valdes vēlēšanās šajā apgabalā. Mans vēlēšanu biļetens jau ir aizpildīts, un es to iemetīšu tajā kastē. Jā, es uzticos pašreizējai sistēmai. Man liekas, ka mūsu valstī ir lielākas problēmas nekā vēlēšanas.”

Politiķiem pretējas nostājas par balsošanas veidu

Iepriekšējā balsošana klātienē ir viens no trīs veidiem, kā ASV ir iespējams piedalīties vēlēšanās. Balsotāji var arī doties uz iecirkni vēlēšanu dienā vai pieteikt balsošanu pa pastu. Floridā un vēl dažos štatos ir arī iespējams iemest iepriekšējās balsošanas biļetenus īpašajās kastēs, lai nebūtu jāsatraucas, vai pasts visu piegādās laikus.

Republikāņu un demokrātu attieksme pret iepriekšējo balsošanu ir krasi atšķirīga.

Demokrāti, tostarp iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama, to atbalsta. Lūk fragments no Obamas reklāmas rullīša. „Rezultāts var būt tuvu,” saka Obama, „visu var izšķirt daži desmiti vēlētāju, kā tu. Tādēļ es aicinu rīkoties. Neriskējiet. Nobalsojiet iepriekš.”

Balsošanas iecirkņa norādes

Turpretī pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps apgalvo, ka iepriekšēja balsošana un it sevišķi balsošana pa pastu rada lielus riskus. „Ja jūs esat vecs cilvēks un jums tas tiešām ir nepieciešams, tad es to atbalstu. Bet jums ir jāuzmanās, jo viss, kas notiek ar šo biļetenu apkopošanu un pārējām lietām… Tūkstošiem balsu tiek savāktas vienā vietā un tad tiek nomestas iecirknī… Un pēkšņi jūs zaudējat vēlēšanas, kurās jums bija labas izredzes uzvarēt,” sacījis Tramps.

Vēlāk Tramps piebilda, ka Amerikā būtu jāievieš vēlētāju apliecības, lai padarītu vēlēšanas drošākas un sacīja, ka “šajā valstī notiek plaša balsu viltošana”.

Tramps uzstāj, ka balsošana pa pastu pieļauj fiktīvu biļetenu iesūtīšanu.

Turklāt viņam šķiet aizdomīgi, ka liels pasta balsotāju skaits parasti noved pie viņa pretinieku – Demokrātiskās partijas – uzvaras.

Cik pamatotas bažas par balsu viltošanu?

Tomēr milzīgais vēlētāju skaits, ka šogad ir nolēmis piedalīties iepriekšējā balsošanā, liecina, ka ne visi vēlētāji piekrīt pašreizējā prezidenta sacītajam.

Viņu vidū arī 35 gadus vecs pavārs Hairo no Maiami. Šogad viņš pirmo reizi mūžā ir nolēmis balsot pa pastu. Bet tas nav saistīts ar bailēm no koronavīrusa.

„Manuprāt, balsošana klātienē ir tikpat bīstama kā došanās uz veikalu pēc pārtikas. Bet es šoreiz nolēmu nobalsot pa pastu, jo es nekad to nebiju iepriekš darījis un man ir interesanti pamēģināt,” atzina Hairo.

Vienlaikus viņš saskata šajā procesā zināmus riskus: „Manuprāt, balsot pa pastu ir bīstamāk, bet ne jau iespējamo viltojumu dēļ. Es domāju, ka tas ir bīstamāk cilvēcisko kļūdu dēļ.”

Vietējais pasta iecirknis

Tramps un viņa sabiedrotie līdz šim tā arī nav varējuši pārliecinoši pierādīt, ka balsu viltošana būtu izplatīta. Aplēses liecina, ka viltoto biļetenu skaits sasniedz ap 0,0005% no kopējā skaita.

„Man ir bažas, ka tas ir mēģinājums apšaubīt vēlēšanu leģitimitāti

un mēģinājums sagatavot augsni tam, lai Tramps varētu palikt amatā, pat ja viņš zaudē,” komentēja Metjū Frīmens. Viņš konsultē uzņēmumus un organizācijas daudzveidības un iekļaušanas jautājumos.

„Dažām grupām ir izdevīga augsta balsotāju aktivitāte, bet citiem tā kaitē.

Pašreiz izskatās, ka republikāņiem augsta aktivitāte nenāk par labu. Republikāņu pamata atbalsta grupa ir baltādainie vecāka gadagājuma cilvēki, un viņu skaits mūsu valstī sarūk. Tādēļ viņiem ir izdevīgi sarežģīt balsošanu un radīt dažādus šķēršļus. Savukārt demokrātus kopumā atbalsta lielāks iedzīvotāju skaits. Bet viņu vidū ir arī nabadzīgāki cilvēki, kuri nevar izbrīvēt laiku no darba, lai nobalsotu, jo vēlēšanu diena nav brīvdiena,” skaidroja Frīmens.

Jāatgādina, ka vēlēšanas Amerikā notiek otrdienās.

Ierobežo iepriekšējās balsošanas iespējas

Skaļākais pēdējā laika gadījums ir saistīts ar Teksasas gubernatora, republikāņa Grega Abota lēmumu krasi samazināt to vietu skaitu, kur iepriekšējās balsošanas biļetenus ir iespējams iemest urnā. Šāds lēmums nozīmē, ka vairākiem miljoniem cilvēku ir jādodas stundu ar automašīnu, lai atdotu savu balsi vienā vietā.

Savukārt Džordžijas štatā, kur iepriekšējā balsošana ir sākusies ātrāk, cilvēkiem nācās stāvēt rindā līdz pat septiņām stundām, lai nokļūtu iecirknī un atdotu savu balsi.

Teksasas gubernators Abots apgalvo, ka, limitējot iepriekšējās balsošanas vietu skaitu, viņš ir padarījis vēlēšanas drošākas

un samazinājis iespēju nelikumīgi nobalsot. Un šis arguments esot atradis daudzas dzirdīgas ausis, norādīja melnādainais aktīvists Armani Hols.

Norāde uz vēlēšanu iecirkni

„Pirms kāda laika esmu nolēmis pievienoties ļoti konservatīvai “Facebook” grupai. Man patīk būt atvērtam un nekomunicēt tikai un vienīgi ar cilvēkiem, kuri domā tāpat kā es. Jautājums par vēlēšanu viltošanu ļoti regulāri parādās diskusijās un ierakstos, kas tur tiek ievietoti. Cilvēki ir ārkārtīgi noraizējušies, ka tas notiek visu laiku un sevišķi ar balsošanu pa pastu.

Viņi domā, ka neklātienes balsošanas pieaugums ir sākums valsts apvērsumam. Viņi domā, ka uzvara tiks nozagta.

Cilvēki ievieto dažādus rakstus par šo tēmu, kas pārsvarā ir viedokļi, kas tiek uzdoti par faktiem, jo nav īstu pierādījumu balsu viltošanai. Bet tas ir kļuvis par ļoti karstu jautājumu! Cilvēki par to runā visu laiku,” zināja stāstīt Hols.

Tāpat kā Frīmens arī aktīvists Hols skaidroja, ka pasta balsošanas apšaubīšanai un šķēršļu likšanai ir skaidra saikne ar rasu nevienlīdzības jautājumiem ASV. Jo starp nabadzīgākiem iedzīvotājiem ir krietni vairāk cilvēku, kuru ādas krāsa nav balta. Un viņiem mēdz būt grūti izbrīvēt laiku, lai nokļūtu iecirknī vai izpildītu citas formalitātes.

„Man kā melnādainam cilvēkam šķiet, ka no mums gandrīz vai tiek prasīts izlikties, ka mēs to neredzam. Viņi saka, ka nekad neko tādu nav teikuši. Bet viņiem tas nav tieši jāsaka. Es tāpat to apzinos vienkārši tādēļ, ka esmu bijis melnādains visu savu dzīvi. Tomēr man ir grūti par to pārliecināt baltādainos cilvēkus, jo viņi atbild, ka politiķi nekad neko tādu nav teikuši. Viņi negrib noticēt, ka kādam sirdī varētu būt ļauni nolūki,” komentēja Hols.

Jau tagad izskan prognozes, ka liela pasta biļetenu skaita dēļ galīgie vēlēšanu rezultāti varētu nebūt zināmi pat nedēļu pēc vēlēšanām.

Un var diezgan droši prognozēt, ka izskanēs ne mazums viedokļu, kas apšaubīs rezultātus. It sevišķi, ja Tramps zaudēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt