ASV plāno samazināt savu militāro klātbūtni Vācijā

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) plāno gandrīz par 10 tūkstošiem militārpersonu samazināt savu klātbūtni Vācijā. Šāds lēmums izsaucis neapmierinātību Vācijas politiskajās aprindās, kas to dēvē par politisku rīcību, kas pieņemta, nekonsultējoties ar sabiedrotajiem. Tikmēr cerību uzņemt vismaz daļu no šīm amerikāņu militārpersonām atkārtoti paudusi Polija, kas aicina stiprināt NATO austrumu flangu.

Jau ilgus gadus Vācija ir bijusi galvenais ASV bruņoto spēku bāzēšanās un atbalsta punkts Eiropā un arī plašākā reģionā. Par lielāko objektu noteikti var uzskatīt Rammšteinas gaisa spēku bāzi Vācijas dienvidrietumos. Taču kopš ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā pirms trijiem gadiem ASV un Vācijas attiecības ir ievērojami pasliktinājušās. 

ASV samazinās savus militāros spēkus VācijāUģis Lībietis

    Par to, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir devis rīkojumu līdz 2020. gada septembrim samazināt Vācijā dislocēto amerikāņu karavīru skaitu, šajās dienās pirmais ziņoja izdevums “The Wall Street Journal”, vācu izdevums “Der Spiegel'' un aģentūra "Reuters".

    Publikācijās apgalvots, ka Pentagonam ir uzdots izvest no Vācijas aptuveni deviņarpus tūkstošus militārpersonu no 34 500 pašlaik Vācijā izvietotajiem militāristiem. Tas nozīmētu, ka Vācijā jebkurā situācijā – vai nu pastāvīgi, vai rotācijas kārtībā - paliktu ne vairāk kā 25 tūkstoši amerikāņu militārpersonu. Tiek uzskatīts, ka šāds lēmums ievērojami ietekmēs ne tikai ASV pozīcijas Eiropā un saistības pret citiem NATO sabiedrotajiem, bet arī ASV Aizsardzības ministrijas vadītās operācijas Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Ne Baltā nama, ne Pentagona pārstāvji izskanējušo informāciju nav komentējuši.

    Taču šīs ziņas ir izraisījušas satraukumu un arī asas diskusijas Vācijā, kuru ASV līdz šim atkārtoti kritizējušas par nepietiekamu aizsardzības finansējumu un ieguldījumu NATO. Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētās koalīcijas pārstāvji asi kritizējuši Trampa lēmumu. Kristīgo demokrātu parlamentārās grupas ārpolitikas runasvīrs Johans Vadefuls izteicies, ka šie Trampa administrācijas plāni pilnībā ignorējot vienu no galvenajiem pamatprincipiem – konsultēšanos ar alianses partneriem lēmumu pieņemšanas procesā.

    Pēc Vācijas parlamenta pārstāvja teiktā, visi NATO partneri iegūst no alianses vienotības, bet no tās sašķeltības vienīgās ieguvējas ir Krievija un Ķīna, un tieši šiem jautājumiem lielāka uzmanība būtu jāpievērš Vašingtonai. Vēl viens Vācijas parlamenta Ārlietu komitejas biedrs Andreass Niks izteicies, ka Trampa viedoklis nav vis tehniski, bet gan politiski motivēts. Jau sen tiek ziņots, ka Trampam ir ļoti lielas grūtības saprasties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura, piemēram, nav piekritusi noslēgt atsevišķu brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV, jo to neļauj Eiropas Savienības noteikumi, kā arī ir kritizējusi Trampa lēmumu drīzumā sarīkot G7 līderu samitu, tostarp aicinot šajā grupā atgriezt Krieviju.

    Saasinoties Vašingtonas un Berlīnes attiecībām, vēlmi uzņemt daļu amerikāņu militārpersonu ir izteikusi Vācijas kaimiņvalsts Polija. Tās premjerministrs Mateušs Moraveckis paudis cerību, ka šādu lēmumu varētu veicināt tas, ka ilgstošu sarunu laikā Polija ir pierādījusi sevi kā uzticamu ASV sabiedroto. Pēc poļu premjera vārdiem, amerikāņu spēku pārvietošana tuvāk NATO austrumu robežai noteikti veicinās drošību arī pārējā Eiropā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti