Ir ziņas, ka Dienvidkoreja arī sākusi sarunas ar Vašingtonu par Savienoto Valstu stratēģiskās klātbūtnes palielināšanu Korejas pussalā. Vienlaikus joprojām ir skepse, vai Ziemeļkoreja tiešām izmēģināja ūdeņraža bumbu.
Ziemeļkoreja trešdien paziņoja par to, ka sekmīgi īstenojusi ūdeņraža bumbas pazemes izmēģinājumu. Ja Phenajanas apgalvojumi ir patiesi, šīs būtu komunistiskās valsts ceturtais kodolizmēģinājums pēdējo desmit gadu laikā, un pirmais - ūdeņraža bumbas izmēģinājums.
Dažas stundas pirms Ziemeļkorejas paziņojuma tika reģistrēts 5,1 magnitūdu stiprs pazemes grūdiens, kura epicentrs atradās netālu no ziemeļkorejiešu kodolizmēģinājumu poligona.
Phenjanas paziņojums izpelnījās asu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Trešdien uz ārkārtas sanāksmi sapulcējās Apvienoto Nāciju Drošības padome. Tā vienojās sākt darbu pie rezolūcijas projekta par jaunu sankciju ieviešanu pret Ziemeļkoreju papildus tām, kas ieviestas pēc trim iepriekšējiem kodolizmēģinājumiem. ANO Drošības padome nosodīja Phenjanas apgalvojumus par ūdeņraža bumbas izmēģinājumu kā „skaidru draudu starptautiskajam mieram un drošībai.” Japānas vēstnieks ANO aicināja uz jaunu un stingru ANO rezolūciju, brīdinot, ka pretējā gadījumā Drošības padomes „autoritāte un ticamība būs apšaubīta.” Tajā pašā laikā Krievijas vēstnieks ANO paziņoja, ka būtu „pārspīlēti” teikt, ka Maskava atbalsta sankciju pastiprināšanu pret Ziemeļkoreju, vēsta raidsabiedrība BBC.
Lielvaras un eksperti joprojām ir skeptiski par to, vai Ziemeļkoreja tiešām īstenoja ūdeņraža bumbas izmēģinājumu. Analītiķi norāda, ka, ja tā tiešām bija ūdeņraža bumba, reģistrētajam pazemes grūdienam vajadzētu būt krietni spēcīgākam. Uz to norādījis arī Dienvidkorejas izlūkdienests. Ūdeņraža bumbas ir jaudīgākas un tehnoloģiski sarežģītākas nekā atombumbas, kuras Ziemeļkoreja izmēģinājusi iepriekš. Trešdien reģistrētais pazemes grūdiens bija aptuveni tikpat spēcīgs, kā 2013.gada Ziemeļkorejas atombumbas izmēģinājumā.
Tiek ziņots, ka ASV, Ķīna un Japāna vāc atmosfēras paraugus, cerot atrast radioaktīvu materiālu, kas varētu palīdzēt noskaidrot, kāda veida izmēģinājums tas bija.
Arī Savienotās Valstis joprojām uzskata, ka Phenjanas rīcībā šobrīd nav tehnoloģisku iespēju izstrādāt ūdeņraža bumbu.
Baltā nama preses sekretārs Džošs Ērnsts trešdien norādīja, ka Vašingtona ir skeptiska par Ziemeļkorejas apgalvojumiem. „Sākotnējā analīze nesaskan ar Ziemeļkorejas apgalvojumiem par veiksmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu. Nekas, kas noticis pēdējo 24 stundu laikā, nav licis ASV valdībai mainīt savu vērtējumu par Ziemeļkorejas tehniskajām un militārajām spējām," saka Ērnsts.
ASV prezidentam Barakam Obamam bijusi telefonsaruna gan ar Dienvidkorejas prezidenti Paku Gunhje, gan Japānas premjeru Sindzo Abi. Baltā nama paziņojumā teikts, ka viņi vienojušies „strādāt kopā pie vienotas un stingras starptautiskās atbildes Ziemeļkorejas bezatbildīgajai rīcībai.”
ASV sabiedrotā Dienvidkoreja arī sākusi sarunas ar Vašingtonu par ASV stratēģiskās klātbūtnes palielināšanu pussalā. Par to vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz Dienvidkorejas militāro amatpersonu. Avots attiecās izpaust vairāk detaļu. Pēc tam, kad Ziemeļkoreja īstenoja atombumbas izmēģinājumu 2013.gadā, Vašingtona spēka demonstrēšanai uz Dienvidkoreju nosūtīja divus stratēģiskos bumbvedējus B-2, kas spējīgi nest kodolgalviņas.
Jau vēstīts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome nosodījusi Phenjanas paziņojumu par ūdeņraža bumbas izmēģinājumu. Drošības padome arī vienojās noteikt jaunas sankcijas pret Ziemeļkoreju.
Ziemeļkoreja trešdien, 6.janvārī, paziņojusi, ka ir veiksmīgi īstenojusi savu pirmo ūdeņraža bumbas izmēģinājumu.
