ASV diskutē par bēgļu uzņemšanu un musulmaņu kopienu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Terorisma risks, attieksme pret bēgļiem un militāra iesaistīšanās Tuvajos Austrumos kļuvusi arī par vienu no redzamākajām politiskajām tēmām ASV politiskajā kampaņā pirms nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Demokrātu un republikāņu skatījums uz šīm problēmām atšķiras, bet tādas valstis kā Vācija kritizē abas partijas par pārāk mazo palīdzības sniegšanu patvēruma meklētājiem. Kā šis politiskais klimats ietekmē pašu ASV musulmaņu kopienu, no Vašingtonas ziņo Latvijas Televīzija.

Vienā no Amerikas Savienoto Valstu lielākajām mošejām, kas atrodas galvaspilsētā Vašingtonā, izskan sauciens uz lūgšanu. Atšķirībā no islāma valstīm, to nav ļauts izplatīt ar skaļruņiem, kam nepieciešama teju visu apkārt dzīvojošo atļauja . Islāmticīgo Savienotajās Valstīs ir mazāk nekā viens procents, taču, ņemot vērā ASV aktīvo politisko un militāro iesaistīšanos Tuvo Austrumu reģionā un 11.septembra teroraktus, šī kopiena saistīta ar būtiskiem problēmjautājumiem. Tagad tā atkal nonākusi uzmanības centrā pēc šaušanas Kalifornijas štatā, kur 13 cilvēku nogalināšana, kuru pastrādāja no "Daīš" jeb tā sauktās "Islāma valsts" ekstrēmistiem iedvesmoti amerikāņu islāma radikāļi, radījusi jaunu baiļu un pretreakcijas klimatu. Pirmkārt, tas atsaucies uz attieksmi pret bēgļiem no Sīrijas, kā arī islāmticīgajiem iebraucējiem ASV.

Musulmaņu kopienas pārstāvji atzīst, ka kopš pēdējās asinsizliešanas situācija ir saspringtāka, par to liecina arī ielās notikuši protesti pret islāmu, tostarp arī galvaspilsētā Vašingtonā. Taču tajā pašā laikā likuma vara nodrošina pietiekamu aizsardzību no uzbrukumiem kopienai.

"Problēma ir ļoti liela pēc šaušanas Kalifornijā. Lielākā daļa štatu uzreiz atteicās uzņemt bēgļus no Sīrijas. To ir skumji dzirdēt, jo bēgļiem ir jāpalīdz. Cerams, ka mēs tiksim tam pāri. Kā cilvēks, kurš dzīvoja Ņujorkā, kad notika 11.septembra terorakti, es zinu, ka emocijas ir grūti kontrolēt. Tāpat bija arī man, biju tikpat nikns kā citi. Taču es domāju, ka šādās situācijās jāsaglabā miers un jābūt vienotiem, jāmeklē iespējas, kā apvienot, nevis šķelt," pauž Vašingtonas iedzīvotājs Muhameds.

Politiskā retorika gan ne vienmēr ir labvēlīga šai skaitliski niecīgajai ASV reliģiskajai minoritātei. Pašlaik vadošais republikāņu prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps pat izteicies, ka Savienotajās Valstīs nav vēlams neviens musulmanis, apelējot pie nespējas pārbaudīt informāciju par bēgļiem no Sīrijas: "Donalds Tramps aicina pilnībā noslēgt musulmaņu iebraukšanu Savienotajās Valstīs līdz brīdim, kad mūsu valsts pārstāvji spēs izdomāt, kas - pie velna! - šeit notiek!"

Valdošā prezidenta Baraka Obamas administrācija gan ir krietni atvērtāka un uzsver - ja līdzšinējais Obamas kurss tiks turpināts, ASV ne vien turpnās uzņemt musulmaņu bēgļus, bet palielinās to skaitu.

"Katru gadu mēs uzņemam 70 tūkstošus bēgļu no visas pasaules, un šis skaitlis kāps. Prezidents Obama skaidri norādījis, ka nākamajā fiskālajā gadā uzņemsim 85 tūkstošus, no kuriem desmit tūkstoši būs bēgļi no Sīrijas, bet vēl nākamajā gadā šis kopskaits tiks palielināts līdz simt tūkstošiem. Tā kā ASV paliek uzticīga bēgļu uzņemšanai, kā tas mūsu valstī bijis vēsturiski, sniedzot palīdzību tiem, kuriem tā nepieciešama un kuri bēg no režīmiem, kuri šos cilvēkus apspiež," pauž ASV Valsts departamenta bēgļu biroja pārstāvis Timotijs Eidelnants.

Atšķirīgie viedokļi šajā sarežģītajā jautājumā nodrošina to, ka nākamgad gaidāmas prezidenta vēlēšanas un priekšvēlēšanu cīņa, kas jau tagad rit pilnā sparā, varētu būtiski ietekmēt to, kāda būs valdošās ASV politiskās elites nostāja gan pret bēgļiem, gan pret politisku un militāru iesaistīšanos konfliktos, kuru dēļ migrācijas krīze izcēlusies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti