„ASV valdības secinātais liecina, ka atbildīga par uzbrukumiem diviem tankkuģiem Omānas līcī ir Irāna.
Šis novērojums ir balstīts izlūkošanas datos, izmantoto ieroču analīzē, operācijas veikšanai nepieciešamo zināšanu līmenī un nesenos līdzīgos Irānas uzbrukumos kuģiem.
Tāpat tas ir balstīts faktā, ka nevienai tuvumā esošai grupai, kas darbojas apkaimē, nav resursu un prasmju, lai rīkotos tik izsmalcināti,” sacīja Pompeo.
Teherāna savu atbildību par šiem incidentiem kategoriski noliegusi, paziņojot, ka apsūdzības nav balstītas faktos. Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs norādīja, ka ASV steigšus metušās apsūdzēt Irānu ar netiešiem pierādījumiem.
Centienos pārliecināt pasauli par Irānas vainu, ASV armija izplatījusi videoierakstu, kurā esot redzams, kā Irānas Revolucionārā gvarde aizvāc neeksplodējušu magnētisko mīnu no Japānai piederošā naftas tankkuģa, kas cieta uzbrukumā. ASV Aizsardzības ministrijas Centrālais štābs, kas atbildīgs par operācijām Tuvajos Austrumos, izplatījis arī fotogrāfijas, kurās redzama pie kuģa korpusa piestiprinātā mīna pirms tās aizvākšanas.
Šādi attēli parasti tiek atzīti par slepeniem un netiek publiskoti, tādēļ to nodošana atklātībai liecina par Vašingtonas centieniem pārliecināt pasauli par Irānas vainu. Savukārt Japānas tankkuģa apkalpes locekļi norāda, ka viņiem uzbrucis kāds lidojošs objekts.
Mēģinot mazināt spriedzi ASV un Irānas attiecībās, Tuvo Austrumu valstī bija ieradies Japānas premjers Sindzo Abe, tomēr Irāna noraidīja lūgumu sēsties pie sarunu galda ar Savienotajām Valstīm. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ir pāragri pat apsvērt iespējas sarunām ar Irānu, jo abas puses tam nav gatavas.
“ASV uzskata, ka par šiem uzbrukumiem atbildīga ir Irāna. Nevienam grupējumam šajā reģionā nav pietiekamu resursu un prasmju, lai spētu realizēt šāda līmeņa operāciju. Savukārt Irānai ir gan ieroči, gan zināšanas, gan nepieciešamā izlūkošanas informācija, lai to paveiktu. Turklāt Irāna dara tieši to, ko teikusi. Atcerēsimies, ka 22.aprīlī Teherāna paziņoja, ka traucēs naftas tranzīta plūsmu caur Hormuzas šaurumu. ASV turpinās diplomātiskos un ekonomiskos centienus, lai atgrieztu Irānu pie sarunu galda. Un Irānai ir jāatbild mums ar diplomātiju, nevis teroru vai uzbrukumu kuģiem,” paziņoja ASV pastāvīgais pārstāvis ANO Džonatans Koens.
Irāna to visu kategoriski noliedz un vaino ASV reģiona destabilizēšanā.
“Reģions Irānas robežu tuvumā saskaras ar vairākām krīzēm, kas reģionu novedušas kritiskā stāvoklī, apdraud tā infrastruktūru un rada drošības riskus. Tikmēr ASV valdība pēdējo divu gadu laikā pārkāpusi visas iespējamās starptautiskās normas un agresīvi izmanto savas ekonomiskās un militārās spējas, kas rada nopietnu apdraudējumu reģiona stabilitātei,” paziņoja Irānas prezidents Hasans Ruhani.
KONTEKSTS:
Norvēģijas Jūras pārvalde ceturtdien paziņoja, ka saņemta informācija par trim eksplozijām uz Norvēģijai un Singapūrai piederošiem kuģiem, jo tiem esot uzbrukts. Irāna saka, ka abi kuģi, uz kuriem atradās ļoti viegli uzliesmojoša krava, aizdegušies un no tiem izglābti 44 apkalpes locekļi. Pēc uzbrukuma tankkuģiem, pasaulē pieauga naftas cenas, sasniedzot pat 4,5%.
Šie uzbrukumi sekoja vien mēnesi pēc tam, kad Omānas līcī uzbrukumos cieta četri naftas tankkuģi. Kas tieši notika, joprojām nav skaidrs, bet ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons izteicās, ka aiz šiem uzbrukumiem „gandrīz vai noteikti” stāv Irāna, kas noliegusi atbildību par notikušo.
Attiecības starp ASV un Irānu ievērojami pasliktinājušās pēc tam, kad Trampa administrācija lēma anulēt prezidenta Baraka Obamas laikā 2015.gadā panākto starptautisko vienošanos ar Teherānu. Tā paredzēja Irānas kodolprogrammas apturēšanu un starptautisku uzraudzīšanu apmaiņā pret daļēju sankciju atcelšanu, kas ļāva atsākt islāma valstij tirgot naftu starptautiskajā tirgū. Irāna ir piektā lielākā naftas ražotāja ar otrām lielākajām naftas rezervēm pasaulē.
