Analītiķi gan norāda, ka pagaidām par to liecina vien netieši pierādījumi.
Krievijas karaspēks jau kopš 26. jūnija mēģinot ieņemt Dementiivkas ciemu uz ziemeļiem no Harkivas, lai gan šī ciema ieņemšanai nebūtu būtiskas nozīmes Krievijas teritorijas aizstāvēšanā pret iespējamo Ukrainas spēku ofensīvu.
#Kharkiv Update:#Russian President Vladimir Putin may have ordered Russian forces to seize Kharkiv City and the rest of unoccupied Kharkiv Oblast despite the extreme improbability of success.https://t.co/ayw5qvg1rQ pic.twitter.com/sOx8IrBOVQ
— ISW (@TheStudyofWar) July 17, 2022
Ukrainas izlūkdienestiem arīdzan izdevies noklausīties telefonsarunas, kurās kāds krievu karavīrs žēlojas, ka viņa komandieris ignorē dzīvā spēka zaudējumus, jo vadībai esot tikai viens mērķis: ieņemt Harkivu.
“Kara izpētes institūta” eksperti uzskata, ka Krievijai ir maz izredžu ieņemt Ukrainas spēku aizsargāto Harkivu. Tuvākajā laikā gaidāma Krievijas uzbrukumu pastiprināšanās uz ziemeļiem no Harkivas, tomēr Krievijai diez vai izdosies būtiski pavirzīties uz priekšu.
Harkiva, kur pirms kara sākuma bija ap 1,4 miljoni iedzīvotāju, atrodas Ukrainas austrumos tikai ap 40 km attālumā no Krievijas robežas.
Liela daļa pilsētas iedzīvotāju ir krievvalodīgie, taču Putina režīma uzbrukums un nemitīgās pilsētas apšaudes padarījušas Harkivas iedzīvotājus par vieniem no lielākajiem Krievijas invāzijas pretiniekiem.
Ukrainas ziņu aģentūra “Unian” norāda, ka Harkiva neoficiāli pazīstama kā Ukrainas “pirmā galvaspilsēta”, jo 1919. gadā pēc Ukrainas Padomju Republikas pasludināšanas tieši Harkiva tika izraudzīta par republikas galvaspilsētu, bet Kijiva šo titulu pārņēma tikai 1934. gadā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
