Pārejas periodam Sīrijā ir jānotiek ar pašreizējo konstitūciju, bet uz jaunu valsts var pāriet tikai tad, ja par to nobalsos Sīrijas tauta. Turklāt Damaska uzskata, ka par pārejas formātu var runāt tikai kā par nacionālās vienotības valdību, kurā būtu iekļauti visi politiskie spēki, ieskaitot opozīciju. Šādu viedokli Sīrijas prezidents Bašars al Asads paudis Krievijas ziņu aģentūrai „RIA Novosti”.
Bašars al Asads norādījis uz to, ka ne Sīrijas, ne kādas citas valsts konstitūcijā nav noteikts, ko nozīmētu pārejas varas orgāni. Pēc viņa vārdiem, šādas struktūras izveide ir neloģiska un nekonstitucionāla.
Tāpat Sīrijas prezidents paudis pārliecību, ka daudzie uz ārvalstīm izceļojušie bēgļi atgriezīsies dzimtenē tad, kad parādīsies cerības par situācijas uzlabošanos Sīrijā. Pašreizējās varas iestādes darot visu iespējamo, lai iedzīvotājiem būtu arvien mazāk iemeslu pamest valsti. Tiekot atjaunota infrastruktūra un īstenoti pasākumi, lai ekonomiskie zaudējumi atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz pilsoņiem.
Asads arī atzinis, ka lielās migrācijas iemesli nav meklējami tikai terorisma draudos, bet arī Rietumu ieviestajās sankcijās pret Sīriju.
Runājot par valsts atjaunošanu, Damaska pirmkārt vērsīšoties pēc palīdzības pie draudzīgajām valstīm – Krievijas, Ķīnas un Irānas, kas ir atbalstījušas Sīriju krīzes laikā.
Neesot šaubu, ka arī rietumvalstis centīsies nosūtīt uz Sīrijas atjaunošanu savus uzņēmumus, taču priekšroka tikšot dota iepriekšminētajām trīs valstīm.
Tikmēr aģentūra “Reuters” ziņo, ka, par spīti paziņojumam par savu bruņoto spēku daļēju izvešanu no Sīrijas, Krievija turpina intensīvi apgādāt savas flotes materiāli tehniskā nodrošinājuma punktu Tartusas ostā. Cita starpā kravas turpinot nogādāt arktiskais ledlauzis „Jauza”, kurš arī iepriekš piegādāja munīciju Sīrijas bruņotajiem spēkiem.
Kopumā Tartusā esot ieradušies vismaz pieci Krievijas kravas kuģi, kuri ostā esot ieradušies daudz piekrautāki, nekā no tās aizbraucot. Tas liekot pieļaut, ka Sīrijā tiek ievests lielāks skaits tehnikas un materiālu, nekā no tās izvests, taču par kādu ekipējumu ir runa, grūti teikt.
Jebkurā gadījumā, savu pozīciju un Sīrijas armijas spēju stiprināšana liecinot tikai par to, ka Krievija dara visu iespējamo, lai būtu gatava atkal iesaistīties militārajās operācijās, ja šāda nepieciešamība radīsies.
Tikmēr sagaidāms, ka situācija Sīrijā būs uzmanības centrā arī ceturtdien, 31.martā, gaidāmajās Turcijas prezidenta Rečepa Taijipa Erdogana iespējamās sarunās ar ASV prezidentu Baraku Obamu, kas varētu notikt Vašingtonā plānotajā kodoldrošības samitā. Turcija ir NATO dalībvalsts un arī viena no ASV vadītās koalīcijas dalībniecēm cīņai pret kaujinieku grupējumu „Islāma valsts”.
Lai arī mērķis cīnīties ar teroristiem ir viens, Turcijas un ASV starpā pastāv nopietnas domstarpības par Sīrijas ziemeļu daļā karojošajiem kurdu kaujiniekiem. Vašingtona kurdus uzskata par sabiedrotajiem, sniedzot tiem militāru atbalstu, bet Ankara kurdus dēvē par teroristiem, kas rada draudus Turcijas nacionālajai drošībai. Tieši kurdu kaujinieki ir sarīkojuši vairākus asiņainus terora aktus Turcijā, liekot arī ASV Valsts departamentam un aizsardzības ministrijai izdot pavēli par amerikāņu diplomātu un militārā personāla evakuēšanu no Turcijas dienvidiem drošības apsvērumu dēļ.
