ĪSUMĀ:
- Armēnija prasa Turcijai atzīt Pirmajā pasaules karā notikušo slaktiņu par genocīdu.
- Ankara to par genocīdu neatzīst, aicina veidot starptautisku tiesu.
- Šomēnes ASV prezidents Džo Baidens atzinis notikušo par genocīdu.
- Turcija reaģēja asi, pasliktinot abu NATO dalībvalstu attiecības.
- Turcija: Tas apgrūtina mūsu centienus normalizēt attiecības ar Armēniju.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kongress jau 2019. gada decembrī simboliskā balsojumā armēņu slaktiņu atzina par genocīdu un nesen aicināja arī prezidentu Džo Baidenu pildīt kampaņas laikā solīto un darīt to pašu. Dienā, kad tika pieminēta šī slaktiņa sākuma 106. gaddiena, Baidens nāca klajā ar paziņojumu, atzīstot slaktiņu par genocīdu.
Saprotams, ka uz šādu ASV soli sekojusi reakcija gan no Turcijas, gan Armēnijas. Starp abām valstīm oficiālas attiecības nepastāv. Abu valstu attiecības jau sen bijušas naidīgas, un saspīlējums bijis klātesošs arī pēc Armēnijas neatkarības iegūšanas 1991.gadā. Kopš tā laika arī slēgta abu valstu kopējā robeža.
Situāciju pēdējā laikā pasliktināja arī tas, ka Turcija sniedza militāru atbalstu Azerbaidžānai Kalnu Karabahas konflikta pēdējā uzliesmojumā pērn.
Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu.
Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta. Armēnija pieprasa, lai mūsdienu Turcija atzīst notikušo par genocīdu, pieprasa Ankarai finansiālu kompensāciju un īpašuma tiesību atjaunošanu slaktiņos nogalināto pēctečiem. Bet Ankara kategoriski atsakās to darīt.
Turcija, kā jau bija sagaidāms, uz Baidena lēmumu reaģēja asi, pasliktinot attiecības starp abām NATO dalībvalstīm.
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu jau iepriekš brīdināja, ka “no paziņojumiem, kas nav juridiski saistoši, nebūs nekāda labuma, bet tie kaitēs attiecībām”. Ankara apsūdzējusi Vašingtonu centienos pārrakstīt vēsturi, un ministrs uzsvēris, ka “vārdi nevar pārrakstīt vēsturi”, piebilstot, ka Turcija nepieņems, ka kāds cits tai māca Turcijas vēsturi.
Uz konsultācijām tika izsaukt arī ASV vēstnieks Ankarā, kuram tika norādīts, ka Baidena lēmums abu valstu attiecībās radījis dziļu brūci, kas būs grūti dziedināma. Tiesa, nekādus citus soļus Turcija nav spērusi.
Paziņojuma dienā Baidens gan centies mīkstināt aso reakciju, pirmo reizi sazvanoties ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Ergodanu. Abi vienojās tikties NATO samitā Briselē, kas gaidāms jūnijā.
Turcijas prezidenta pārstāvis Ibrahims Kalins atzinis, ka ASV lēmums pasliktina attiecības gan ar Savienotajām Valstīm, gan ar Armēniju. Viņaprāt, vairāk nekā gadsimtu seno notikumu atzīšana par genocīdu nav nedz vēsturiski, nedz tiesiski pamatota.
„Mūsu prezidents jau 2005. gadā aicināja izveidot kopīgu komisiju, kas sastāvētu no Turcijas, Armēnijas, Krievijas, Lielbritānijas un citu valstu vēsturniekiem, lai pētītu to, kas tieši notika pirms un pēc 1915. gada. Mēs atvērām arhīvus. Un visi fakti ir pieejami. Bet šauru politisko darbakārtību virzīti, diemžēl daži parlamenti un valdības ir izvēlējušies pieņemt šo Armēnijas propagandu,” paziņoja Kalins.
“Tas, kas tiek pasniegts kā genocīds, tam nav nekāda vēsturiska un likumīga pamata. Lai dēvētu kaut ko par genocīdu, ir nepieciešama tieši konkrētam mērķim izveidota starptautiskā tiesa. Kā gadījumā ar Srebreņicu un Ruandu. Divas starptautiskās tiesas par šo lēma, bet šeit nav šāda lēmuma. Tāpēc – kādēļ lietot šo vārdu? Tam nav likumīga pamata, tam ir tikai postošas un negatīvas politiskās sekas. Un diemžēl, protams, tas rada bažas par ASV un Turcijas attiecībām, un
tas arī padara mūsu centienus normalizēt attiecības ar Armēniju daudz grūtākus,” norādīja Erdogana pārstāvis.
Tikmēr Armēnija nebūt neslēpa prieku par Baidena lēmumu. No amata aizejošais Armēnijas premjers Nikols Pašinjans pateicās Baltā nama saimniekam par „spēcīgu soli taisnīguma virzienā, kas uzskatāms par nenovērtējamu atbalstu armēņu genocīda upuru mantiniekiem”.
Tikmēr daži ASV mītošās armēņu diasporas locekļi uzsvēruši, ka Baidena vārdiem būtu jāpārtop arī reālā spiedienā pret Turciju.
Losandželosā, kur mīt visvairāk armēņu, Baidena paziņojums tika sagaidīts ar ielās izgājušo diasporas locekļu gavilēm.
Līdzīgi mītiņi notikuši arī citās ASV pilsētās. Kā skaidro neatkarīgais Armēnijas politikas analītiķis Arsens Kharatjans, šis ir vēsturisks lēmums, kas iezīmē gan politikas maiņu pašā ASV, gan arī tās ārpolitikā.
„Šis ir vēsturiski vairāku iemeslu dēļ. Šis ir vēsturiski, jo šī ir pirmā reize. Lai gan arī prezidents Ronalds Reigans 1981. gadā vienu reizi pieminēja vārdu „genocīds”. Bet šis ir būtisks moments, jo Baltais nams un izpildvara Amerikas Savienotajās Valstīs ir formāli to atzinuši, kas nozīmē, ka būs politiskas pārmaiņas un šīs pārmaiņas būs gan iekšpolitiski Savienotajās Valstīs, gan Vašingtonas ārpolitikā. Tas nav būtiski tikai mums (armēņiem). Tas ir būtiski, jo, tiklīdz kā jūs izmantojat šo vārdu, tas kļūst par likumīgu un politiski saistošu procesu, kas nozīmē, ka par to vajadzētu uzņemties atbildību. Tāpēc Turcija ir nobijusies no šī vārda vairāk nekā jebkurš cits.”
Armēņu slaktiņu par genocīdu atzinušas vairāk nekā 30 pasaules valstis, arī Krievija, Kanāda, kā arī liela daļa Eiropas valstu, tostarp Lietuva. Latvijas nav starp šīm valstīm.
Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 40 Latvijas Saeimas deputāti Saeimas Prezidijā iesniedza deklarācijas projektu par armēņu genocīda nosodījumu.
Savukārt plašu uzmanību sociālajos tīklos izpelnījās Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika „Twitter” ieraksts. Viņaprāt, ASV prezidenta pozīcija šajā jautājumā „tikai apgrūtinās sadarbību starp divām NATO valstīm tad, kad tas visvairāk vajadzīgs”. Ministrs piebildis, ka dod padomu arī tiem Latvijas parlamentāriešiem, kuri ar līdzīgu soli vēlas „nopirkt indulgences sev, upurējot nacionālās intereses”.
