“Katru gadu šajā dienā mēs atceramies visus tos, kas zaudēja dzīvību Osmaņu impērijas genocīdā pret armēņiem, un apstiprinām savu apņēmību nepieļaut, ka tādas šausmas jebkad atkārtojas,” teikts Baidena paziņojumā.
Baidens uzsver, ka šī vēstures mācība arī mūsdienās liek būt modriem pret naidu visās tā izpausmēs.
Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijas varasiestādes 1915. gada 24. aprīlī apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā.
Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Turcija nepiekrīt šiem aprēķiniem un apgalvo, ka mirušo skaits nav bijis lielāks par 300 000.
ASV līdz šim atturējās raksturot armēņu vajāšanu kā genocīdu, jo negribēja nokaitināt savu NATO sabiedroto Turciju.
Turcijas amatpersonas jau paziņojušas, ka nepiekrīt ASV lēmumam un neļaus nevienam “mācīt turkiem viņu vēsturi”.
Savukārt Armēnijas valdības vadītājs Nikols Pašinjans atzinīgi novērtējis Baidena lēmumu, kas apliecinot ASV uzticību cilvēktiesību aizsargāšanas ideāliem.
It is an important day for all Armenians. Following the resolutions adopted by US Congress in 2019, President Biden honored the memory of victims of the Armenian Genocide. The US has once again demonstrated its unwavering commitment to protecting human rights and universal values
— Nikol Pashinyan (@NikolPashinyan) April 24, 2021
