Armēņu prese ziņo, ka protestētāju rindās radusies šķelšanās un daļa no demonstrantiem vēlas radikālākas izmaiņas arī Armēnijas politiskajā dzīvē. Taču vairums ekspertu norāda, ka šos tomēr nevar uzskatīt par izteikti politiskiem protestiem, kas vēl jo vairāk, varētu būt vērsti pret Krieviju.
Protesta akcijas Armēnijas galvaspilsētā Erevānā turpinās jau vairāk nedēļu, iedzīvotājiem joprojām protestējot pret lēmumu par 16 procentiem pacelt elektroenerģijas tarifus.
Pagājušajā nedēļas nogalē Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans paziņoja, ka no pirmā augusta iedzīvotājiem un uzņēmējiem tomēr nenāksies maksāt par elektrību pēc jaunajiem tarifiem, jo tiek uzsāktas pārbaudes uzņēmumā „Armēnijas elektrotīkli”.
Tieši šis, Krievijas kompānijai „Inter RAO” piederošais uzņēmums bija ierosinājis tarifu celšanu. Tā kā gandrīz trīs mēnešus nedarbojās Armēnijas atomelektrostacija, lēto elektroenerģiju nācās aizvietot ar dārgāko gāzes termoelektrostacijās saražoto. Šādas izmaksu izmaiņas iepriekš nebija paredzētas, un kompānija bija spiesta ņemt kredītus un tās parādi palielinājās līdz gandrīz 50 miljoniem dolāru.
Prezidents paziņojis, ka audita laikā, kas var ilgt pat pusgadu, tiks noskaidrots, cik pamatots ir bijis tarifu celšanas pieprasījums, bet līdz izmeklēšanas beigām visus izdevumus, kas saistīti ar kompānijas lielā parāda dzēšanu uz sevi uzņēmās valdība. Seržs Sargsjans arī aicināja Erevānas centru pārņēmušos protestētājus nākt klajā ar saviem piedāvājumiem un kopīgi meklēt risinājumu.
Taču protestētāji šos piedāvājumus ir noraidījuši, aicinot radušos parādus nesegt no valsts budžeta. Svētdien Erevānas centrā atkal sapulcējās tūkstošiem protestētāju, kas pārņēma Bagramjana prospektu. Policija vairākkārt pieprasīja, lai iela tiktu atbrīvota, pretējā gadījumā solot pielietot spēku demonstrācijas izklīdināšanai.
23.jūnijā šādi draudi tika īstenoti dzīvē un protestētāji tika izdzenāti ar ūdens lielgabaliem, bet aptuveni 240 cilvēki tika aizturēti, pastāvēja bažas, ka šis scenārijs varētu atkārtoties vēlreiz. Taču visas nakts laikā policija spēku pret protestētājiem nav pielietojusi. Vienubrīd starp policiju un protestētājiem dzīvo sienu izveidoja ietekmīgi Armēnijas opozīcijas politiķi un kultūras darbinieki, liekot policijai atkāpties.
Armēņu mediji ziņo, ka pašu protestētāju rindās ir novērojama šķelšanās. Tā, piemēram, protestu organizatori no kustības „Pret laupīšanu” bija aicinājuši pakļauties policijas prasībām un savus protestus turpināt Brīvības laukumā. Savukārt tos, kuri policijas prasības nav pildījuši, akcijas rīkotājs Vaghinaks Šušanjans nosaucis par radikāliem provokatoriem. Pats Šušanjans gan arī izpelnījies ne mazums kritikas un tiek apsūdzēts nodevībā.
Vēl viens no protestu līderiem Tigrans Hačumjans radiostacijas „Radio brīvība” armēņu dienestam paziņojis, ka šo protesta akciju mērķis ir tikai un vienīgi panākt jauno elektroenerģijas tarifu atcelšanu un par nekādu politiskā režīma maiņu runas neesot.
Izdevuma „ArmeniaNow” korespondente Naira Hairumjana norāda, ka atsevišķus aicinājumus mainīt valdību, kā arī nacionalizēt Krievijai nodotos stratēģiskos īpašumus ir izteikuši tikai atsevišķi aktīvisti un šādas prasības oficiāli nav formulētas.
Tieši tāpēc viņa šos protestus jau nosaukusi par kluso revolūciju, kurai tomēr esot arī politisks efekts un par notiekošo arvien aktīvāk diskutējot arī politiskajos gaiteņos. Par to, ka protestiem tiešām ir ietekme, liecina kaut vai fakts, ka Krievijas kompānija „Inter RAO” esot sākusi apsvērt iespēju pārdot uzņēmumu „Armēnijas elektrotīkli”.
Pašos protesta pirmsākumos no Krievijas puses izskanēja viedoklis, ka aiz demonstrāciju rīkošanas, iespējams, stāv kādi Rietumu spēki, kas līdzīgi kā savulaik Ukrainas Maidana laikā, vēlas sarīkot tā dēvēto krāsaino revolūciju un palielināt savu ietekmi Krievijas kaimiņos. Taču tagad vairums ekspertu tomēr atzīst, ka protesti tomēr nav vērsti pret Krieviju.
Jau ziņots, ka sabiedrības sašutumu valstī izraisīja valdības plāni par 16 procentiem paaugstināt elektroenerģijas cenas. Protesta akcijas neapmierinātie cilvēki uzsāka 19.jūnijā.
