Kamerons izmanto referendumu kā izejas ceļu, jo viņam tas bija jārīko, lai varētu izveidot valdību, saka bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. No vienas puses, tas esot labi, jo cilvēki varēs izteikties un Eiropas Savienība varēs sadzirdēt, kas britiem īsti nepatīk. Turklāt daļa britu sevi neidentificē ar Eiropu.
Tajā pašā laikā Jurkāns norāda – Kamerona rīcība ir bīstama rotaļa ar demokrātiju. Viņam piekrīt arī Ārlietu ministrijas politiskais direktors Eduards Stiprais, skaidrojot, ka daudzos gadījumos tas nozīmēs emocionālu lēmumu. Turklāt paša Kamerona reputācija ir iedragāta caur to dēvēto Panamas dokumentu skandālu, un nav zināms, kādi fakti vēl var atklāties. Un tieši tas var ļoti ietekmēt referenduma iznākumu.
Turklāt jāņem vērā, ka Lielbritānija ir ļoti dažāda, un daļa sabiedrības globalizāciju nesaredz kā ieguvumu, bet kā apdraudējumu, saka Stiprais.
Uz emocionālo lēmuma pieņemšanu norāda arī rakstnieks, publicists Arno Jundze, kurš skaidro, ka daudzus britus biedē eiro valūta, plašās migrācijas problēmas un “augstā politika” daudziem paslīd garām.
“Tas, ko Eiropas Savienības vadība pazaudējusi… Tā pazaudējusi savus pilsoņus. Tā nestrādā ideoloģiski ne uz britiem, ne latviešiem, ka mēs gribētu palikt Eiropas Savienībā. (..) Kamēr Eiropa nesāks rūpēties par saviem pilsoņiem vairāk, tas nemainīsies,” saka Jundze.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas premjeram Deividam Kameronam februārī Briselē izdevās noslēgt vienošanos ar pārējo ES dalībvalstu līderiem par Lielbritānijas īpašo statusu ES.
Britu vēlētājiem referendumā 23.jūnijā būs jāpauž savs viedoklis par to, vai ar piedāvātajām reformām ir pietiekami, lai Lielbritānija arī turpmāk paliktu 28 valstu blokā. Šo referendumu gan pats Kamerons, gan arī daudzi citi politiķi nodēvējuši par šīs paaudzes valsts svarīgāko lēmumu.
