Arī Tallinā pārdomās un pie aizdegtām svecītēm piemin teroraktos Francijā bojāgājušos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Sestdienas pēcpusdienā ap simts cilvēku pulcējās Tallinas Brīvības laukumā, lai pieminētu aizvadīto dienu teroraktos bojāgājušos Francijā. Klusā un mierīgā noskaņā tika aizvadīts "Charlie Hebdo" piemiņas pasākums, kas vienoja dažādu tautu pārstāvjus, ar savu klātbūtni izsakot līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm, uzticību preses vārda brīvības varai un nostājoties pret jebkāda veida barbarisku vardarbību.

 

“Tas, kas noticis Francijā, ir liela traģēdija. Vai tagad mēs baidīsimies no fanātiskajiem islāmistiem? Nē, mēs nebaidāmies, un šis ir iemesls, kāpēc mēs pulcējamies piemiņas pasākumam Brīvības laukumā,” pauž pasākuma brīvprātīgais, pāris mēnešus Tallinā dzīvojošais francūzis Pjērs Lesāžs.

Uzrunājot sabiedrību pirms kopīgā piemiņas pasākuma, sociālajos tīklos viņš rakstīja: “Kopā mēs dalīsim skumjas Francijā un parādīsim, ka mēs nekad neļausim šādiem ekstrēmistiem apklusināt mūsu vārda brīvību.”

“Šis ir ļoti skumjš brīdis mums visiem; dienas, kurās sapratām, cik neaizsargāti mēs esam,” savās domās dalās pasākuma dalībniece, apmaiņas studente no Francijas. “Tas liek aizdomāties par to, cik tālu ir aizgājusi sabiedrība, ja, pārstāvot savu godu un reliģiskās vērtības, mēs varam reaģēt tik drastiski," saka studente.

Lai kopīgi pieminētu "Charlie Hebdo" redakcijas uzbrukumā iesaistītos bojāgājušos, uz piemiņas pasākumu bija ieradies arī Francijas vēstnieks Igaunijā ar pārstāvjiem. Starp daudzajiem dalībniekiem atradās ne tikai vietējie igauņi, bet arī liels skaits francūžu. Līdzjūtību izteikt bija atnākusi arī ievērojama daļa ārzemju studentu, kas šajā gadā ieradušies studēt Tallinā.

“Ņemot vērā notiekošo, Francija atrodas “civilizācijas sadursmes” punktā. Viena sabiedrības daļa šobrīd nosoda islāmu kā reliģiju, kas iet roku rokā ar vardarbību, motivējot islāmistus tā vārdā reaģēt brutālos veidos. Gluži pretēji, otra daļa nosoda žurnālistus, kas aizskāruši islāma reliģiskās vērtības.

"Jā, Francijā katram ir vārda brīvība un tiesības uz savu viedokli, taču pēdējie notikumi skaidri parādījuši, ka likumi nevar atrisināt līdzāspastāvošu pretēju pārliecību problēmas. Manuprāt, tas būs laikietilpīgs process, kurā abas konflikta puses vienosies kopīgā sapratnes līmenī,” secina Tallinas Universitātes starptautisko attiecību maģistra programmas absolvents no Gruzijas.

Pēc pulcēšanās un svecīšu iedegšanas Brīvības laukumā daļa dalībnieku nolika ziedus, plakātus un aizdedza sveces pie Francijas vēstniecības Tallinā. Pēc organizatoru domām, pasākums paust solidaritāti vārda un preses brīvībai ir aizvadīts pozitīvi, ar šo atbalstam nozīmīgo pulcēšanos raisot cerību par spēju būt vienotiem arī turpmāk.

Masu mītiņi Francijā notika jau sestdien, un tajos piedalījās simtiem tūkstoši cilvēku. Lielākais gājiens, kur dalībnieku skaits varētu pārsniegt miljonu, notiks svētdien Parīzē.

Pēc trim saspringtām dienām, kas kopumā prasīja 17 cilvēku dzīvības, cilvēki piedalījās manifestācijās vairākās Francijas pilsētās, tostarp Nantē, Tulūzā un Nīcā.

Ziņots, ka piektdienas vakarā Francijas policija un drošības spēki nogalināja gan brāļus Kuaši, kuri uzbruka žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijai, gan arī Amedī Kulibali, kurš ceturtdien nogalināja policisti, bet piektdien sagrāba ķīlniekus kādā Parīzes veikalā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti