Tagad arī Austrālija ir iesaistījusies gaisa uzlidojumos Sīrijā pret radikālo džihādistu grupējumu „Islāma valsts.” To apstiprinājis Austrālijas aizsardzības ministrs Kevins Endrjūss. Saskaņā ar ASV spēku izplatīto paziņojumu, pirmdien radikālā grupējuma pozīcijām Sīrijā notikuši trīs uzlidojumi.
Austrālijas aizsardzības ministrs Endrūss norādīja, ka divas austrāliešu iznīcinātājlidmašīnas tā dēvētās „Islāma valsts” kaujinieku nometnē identificēja bruņutransportieri, un viena no lidmašīnām to iznīcināja.
Austrālijas gaisa spēki Amerikas Savienoto Valstu vadītajai koalīcijai cīņā pret džihādistu grupējumu pievienojās pirms gada, taču līdz šim īstenojuši uzlidojumus tikai Irākā. Pagājušajā nedēļā Austrālija paplašināja savas operācijas Sīrijā, norādot, ka juridiskais pamatojums ir kolektīvā Irākas aizsardzība pret džihādistu grupējumu. Pirmo operāciju Sīrijā Austrālijas lidmašīnas īstenoja pagājušajā piektdienā, taču tad nevienam mērķim tās vēl neuzbruka.
Triecienos pret „Islāma valsts” kaujiniekiem Sīrijā līdz šīm bija iesaistījušās ASV, Kanāda, Turcija un Persijas līča valstis.
Drīzumā gaisa uzlidojumu operācijām Sīrijā pievienosies arī Francija. Aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns trešdien norādīja, ka Francija pirmos gaisa triecienus pret tā dēvēto „Islāma valsti” Sīrijā sāks tuvākajās nedēļās. Pirms nedēļas Francijas gaisa spēki sāka izlūkošanas lidojumus Sīrijas gaisa telpā, pagaidām gatavojoties triecieniem.
Tāpat kā Austrālija, pēdējā gada laikā Francija īstenojusi uzlidojumus tikai mērķiem Irākā.
Bet otrdien aizsardzības ministrs Ledriāns parlamentā paziņoja, ka grupējums „Islāma valsts” Sīrijā guvis nozīmīgus panākumus, it īpaši valsts ziemeļos Alepo reģionā, kas robežojas ar Turciju.
Viņš arī pauda, ka ir satraukts par Maskavas militārās klātbūtnes palielināšanos Sīrijā. Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija paziņojis, ka Maskava turpinās atbalstīt Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, tādā veidā atbalstot cīņu pret terorismu, proti, grupējumu „Islāma valsts.” Maskava norāda, ka piegādā Asada valdībai bruņutehniku, pildot iepriekš noslēgtos līgumus.
ASV savukārt paziņojušas Krievijai, ka Sīrijas prezidentam Asadam nav nekādas lomas koalīcijas operācijās pret grupējumu „Islāma valsts” un viņam jāatkāpjas, lai valsts varētu panākt politisku noregulējumu. To ASV valsts sekretārs Džons Kerijs telefonsarunā pateicis Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam.
Vašingtona uzskata, ka Krievijas atbalsta turpināšana prezidentam Asadam rada konflikta saasināšanas un pagarināšanas risku.
Karš Sīrijā ilgst jau vairākus gadus. Dzīvības dažādu armiju un grupējumu sadursmēs un kaujās ir zaudējuši desmitiem un pat simtiem tūkstošu cilvēku, to vidū arī civiliedzīvotāji. Savukārt vēl vairāki miljoni sīriešu ir devušies bēgļu gaitās: uz Jordāniju, Turciju, Libānu un Eiropu.
