Ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši kopš šī gada sākumā spēkā stājās pērn noslēgtā vienošanās par Irānas kodolprogrammu, kas paredz ekonomisko sankciju atcelšanu pret Teherānu apmaiņā pret Irānas kodolprogrammas apturēšanu. Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības jautājumos Federikas Mogerini un vēl septiņu komisāru delegācijas sarunās ar Irānas vadību uzmanības centrā šoreiz nonākuši ne tikai kodoldrošības jautājumi, bet arī tirdzniecība, enerģētika un vides aizsardzība.
Komentējot līdzšinējo Irānas kodolvienošanās ieviešanu dzīvē, Mogerini bijusi spiesta atzīt, ka zināmas grūtības tomēr pastāv, vienlaicīgi uzsverot, ka process ir uz pareizā ceļa. Pēc augstās pārstāves vārdiem, šī līguma radītie diplomātiskie ieguvumi tagad būtu jāpārvērš par ieguvumiem irāņu ikdienas dzīvē.
No savas puses Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs norādījis, ka Teherāna dara visu iespējamo, lai vienošanos ievērotu, vienlaicīgi apsūdzot Rietumvalstis, galvenokārt ASV, par savu saistību nepildīšanu. Īpašu neapmierinātību Irānas pusei izraisot amerikāņu valdības amatpersonu mēģinājumi iebiedēt Eiropas bankas un panākt, lai tās neinvestē Irānā. Zarifs uzsvēris, ka par šādu rīcību jau ir pausta neapmierinātība un pret ASV tiks izdarīts spiediens, lai šādu negodīgu praksi izbeigtu.
Federika Mogerini šādas bažas gan ir noraidījusi, izsakoties, ka šādi izaicinājumi pirmajos trijos kodolvienošanās ieviešanas mēnešos neesot nekas, salīdzinājumā ar 12 gadus ilgušajām diplomātiskajām sarunām, lai vienošanos vispār panāktu.
Vienlaicīgi Mogerini bijusi spiesta atzīt - acīmredzot, darbs pie visaptverošā rīcības plāna ieviešanas dzīvē nav pabeigts un joprojām turpinās.
Tāpat augstā pārstāve atgādinājusi, ka Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt Irānas apņemšanos iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā, uzsverot arī nepieciešamību Irānai iesaistīties dialogā par cilvēktiesību ievērošanu.
Taču arī no Mogerini puses izskanējusi kritika un bažas, īpaši par nesenajiem Irānas revolucionāro sargu veiktajiem ballistiskās raķetes izmēģinājumiem, kas, pēc Apvienoto Nāciju domām, ir ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpums. Pēc viņas vārdiem, raķetes izmēģinājums tieši nepārkāpj kodolvienošanos, taču šādi izmēģinājumi var nosūtīt Rietumiem nepareizus un satraucošus signālus par Irānas patieso apņemšanos sadarboties ar Rietumiem. .
Runājot par pārējiem komisāriem, kas sestdien apmeklēja Irānu, viņu visu viedoklis par Irānas potenciālu ir ļoti līdzīgs – par spīti ilgstošajām domstarpībām, kas ar Teherānu pastāvējušas gadiem ilgi, beidzot ir radusies iespēja abpusēji izdevīgai sadarbībai gan tirdzniecības, gan, kas ne mazsvarīgi, enerģētiskās drošības jomā.
Jāatgādina, ka pēc sankciju atcelšanas Irāna ir paudusi apņēmību atgūt savas kādreizējās pozīcijas naftas tirgū un kļūt par ietekmīgu spēlētāju naftas tirgū. Eiropai kā lielam naftas un gāzes patērētājam Irānas piedāvājums ir ārkārtīgi saistošs, īpaši ņemot vērā vēlmi vairot piegādes avotu dažādību un stiprināt enerģētisko drošību.
