Tas, kurš vai kura stāsies līdzšinējā Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu vietā, pirmo reizi tiks izšķirts jaunievēlētajā parlamentā, balstoties uz parlamenta vēlēšanu rezultātiem.
Galvenie kandidāti ir četri – Barrozu ideoloģiskais mantinieks, labējās Tautas partijas virzītais bijušais Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers, viņš arī bijis ilgstošs Eirogrupas vadītājs, kreiso spēku virzītais Martins Šulcs, kurš iepriekšējā sasaukumā bija Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, liberālo spēku galvenais pārstāvis, bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstads un „zaļo” izvirzītā Eiropas Parlamenta deputāte no Vācijas – Ska Kellere.
Reālākās izredzes ir pirmajiem diviem un ne tāpēc, ka līdzšinējās divās debatēs viņi bija labāki, bet gan tāpēc, ka aiz viņu mugurām ir spēcīgākie politiskie bloki.
To, ka interese par šīm debatēm ir, pierādīja gan TV reitingi lielajās Eiropas valstīs pirmajos divos debašu vakaros, gan, piemēram, diskusijas sociālajā vietnē „Twitter”, kur oficiālo debašu tēmturi bija pieminējuši teju 50 tūkstoši cilvēku, aktīvi diskutēts arī par pašiem kandidātiem.
Tagad, daudzuprāt, izšķirīgās debates notiks paša Eiropas Parlamenta priekšā, reizē arī simboliski parādot, kā dzīvē tiek ieviestas Lisabonas līgumā paredzētās pārmaiņas. Tās paredz, ka līdz ar šo balsojumu Eiropas Komisijas prezidenta izvēlē mazāka teikšana ir Eiropadomei, kur pārstāvēti visu dalībvalstu līderi. Un tā ir arī kopējā izmaiņu tendence – stiprināt tieši parlamentu, lai labāk noregulētu spēku līdzsvaru Eiropas institūcijās un padarītu lēmumu pieņemšanu mazāk atkarīgu no dalībvalstu līderiem.
Lisabonas līgums dod Eiropas Parlamentam jaunas likumdevēja pilnvaras – parlaments kļuvis par pilnībā pilnvērtīgu partneri Eiropadomei un lemj par pārliecinoši lielāko daļu likumu tādos sektoros kā lauksaimniecība, enerģētika un arī jautājumā par 28 valstu bloka budžeta apstiprināšanu. Tātad Eiropas Savienības institūciju un dalībvalstu līderu kopdarbam nākamā un turpmāko Eiropas Parlamentu sasaukuma laikā jākļūst arvien ciešākam, un tāda vismaz ir cerība – arī efektīvākam un atvērtākam visiem Eiropas Savienības pilsoņiem.
