Kad pirms gada notika pirmā Sīrijas donoru konference, palīdzība bija nepieciešama četriem miljoniem sīriešu. Gadu vēlāk to skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes, līdz gandrīz 9,2 miljoniem. Tā šodien paziņoja ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns, atklājot otro Sīrijas donoru konferencei.
Vienlaikus aptuveni 245 tūkstoši cilvēku dzīvo pilsētās, kas atrodas aplenkumā, saskaroties ar ārkārtīgām grūtībām, tostarp pārtikas trūkumu. To pavēstīja ANO humānās palīdzības aģentūras vadītāja Valērija Amosa. Viņa uzskaitīja vairākas pilsētas, norādot, ka vienas bloķē opozīcijas grupējumi, bet citas- režīma spēki.
ANO pārstāve norādīja, ka „visas konfliktā iesaistītās puses izrādījušas pilnīgu nevērību pret saviem pienākumiem starptautisko humānās palīdzības un cilvēktiesību likumu priekšā”.
Amosa piebilda, ka viņai pirmo reizi ierodoties Sīrijā pirms diviem gadiem, tika lēsts, ka steidzama palīdzība nepieciešama vienam miljonam cilvēku, bet tagad tie ir vairāk nekā deviņi miljoni.
Lai palīdzētu pilsoņu kara skartajiem cilvēkiem, ANO vēlas piesaistīt rekordlielu summu- 6,5 miljardus ASV dolāru. Konferencē Kuveitā piedalījās delegāti no gandrīz 70 valstīm, un donori apsolījuši sniegt palīdzību 2,4 miljardu dolāru apmērā. Tas ir vairāk, nekā pagājušā gada konferencē, taču joprojām krietni mazāk, nekā ANO nospraustais mērķis.
Pati Kuveita solīja ziedot 500 miljonus dolāru. Savukārt ASV - 380 miljonus, tādējādi kopējās ASV humānās palīdzības apmērs Sīrijai sasniegs 1,7 miljardus dolāru. Bet Eiropas Savienības valstis solījušas vairāk nekā 700 miljonus.
Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Sīrijas iedzīvotājiem visvairāk ir vajadzīga karadarbības pārtraukšana.
Donoru sanāksme Kuveitā notiek tieši nedēļu pirms plānotās miera konferences Ženēvā, kur starptautiskā sabiedrība pie sarunu galda vēlas nosēdināt prezidenta Bašara al Asada režīma un opozīcijas delegācijas. Galvenā pozīcijas grupējumu alianse Sīrijas Nacionālā koalīcija gan joprojām nav izlēmusi, vai piedalīties, tādēļ miera konferences izdošanās ir zem lielas jautājuma zīmes. Tas izraisījis opozīciju atbalstošo rietumvalstu neapmierinātību.
Vienlaikus Sīrijas ārlietu ministra vietnieks paziņojis, ka rietumvalstu izlūkdienestu pārstāvji apmeklējuši Damasku, lai apspriestu cīņu pret radikālo islāmistu kaujiniekiem Sīrijā, kas cīnās ne vien pret režīmu, bet arī citiem, mēreni noskaņotiem opozīcijas grupējumiem. Intervijā raidsabiedrībai BBC Faisals Mekdads pauda pārliecību, ka notiek šķelšanās starp Rietumu drošības amatpersonām un politiķiem, kuri vēlas panākt Asada atkāpšanos. Viņš attiecās atklāt, kuru valstu izlūkdienesti sūtījuši savus pārstāvjus uz Damasku, bet BBC rīcībā esošā informācija liecina, ka starp tām ir ASV, Lielbritānija un Vācija. Arī ASV laikraksts „Wall Street Journal”, atsaucoties uz diplomātiem, ziņo, ka kopš pagājušā gada vidus ar Asada režīmā amatpersonām kontaktējušies britu, Vācijas, Francijas un Spānijas dienesti. Sarunas attiekušās tikai uz radikālajiem kaujiniekiem un „Al Qaeda” pieaugošo ietekmi Sīrijā.
Par situāciju īpaši satraukušās ir Eiropas valstis. Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs šonedēļ paziņoja, ka pēdējā gada laikā no Vācijas uz Sīriju devušies 240 radikāli noskaņoti islāmisti. Ārvalstu kaujiniekiem Sīrijā pievienojušies arī 700 Francijas pilsoņu, norādījis prezidents Fransuā Olands.
