Sadaļas Sadaļas

ANO pārstāvja prasība atzīt Srebrenicas slaktiņu par genocīdu izraisa Bosnijas serbu protestus

Bosnijas serbu politiskie pārstāvji paziņojuši, ka no otrdienas boikotēs sašķeltās valsts centrālo institūciju darbu. Bosnijas serbi šādi reaģējuši pēc tam, kad ANO augstais pārstāvis Bosnijā, izmantojot savas amata pilnvaras, aizliedzis valstī noliegt genocīdu.

ANO pārstāvja prasība atzīt Srebrenicas slaktiņu par genocīdu izraisa Bosnijas serbu protestusRihards Plūme/Latvijas Radio

Ar šādu paziņojumu viņš uzreiz izpelnījās Bosnijas musulmaņu cildinājumus un serbu līderu kritiku. Kaut arī serbu līderi Bosnijā un Serbijā atzīst, ka Srebrenicā noticis “smags noziegums”, tomēr bieži izvairās atzīt, ka slaktiņš būtu uzskatāms par genocīdu.

Bosnijas musulmaņi un horvāti gandarīti

ANO augstā pārstāvja Bosnijā uzdevums ir nodrošināt, ka tiek pildīts Deitonas miera līgums, ar ko tika apturēts asiņainais 90. gadu karš, turklāt viņa pilnvarās ietilpst arī citu Bosnijas pusēm saistošu lēmumu pieņemšana.

ANO augstais pārstāvis Bosnijā Valentīns Incko lēmumu par aizliegumu valstī noliegt genocīdu pieņēma nedēļu pirms pilnvaru nodošanas vācu kolēģim Kristiānam Šmitam. Lēmums pamatā, kā tiek uzskatīts, skars 1995.gada Srebernicas slaktiņa vērtējumu.

Slaktiņu par genocīdu atzinis Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai un Starptautiskā Tiesa.

Bosnijas musulmaņu un horvātu daļā augstā pārstāvja lēmums izpelnījies cildinājumus. Bosnijas musulmaņu lielākās partijas līderis apsveica augsto pārstāvi ar to, ka viņš “noslēdzis amata termiņu Bosnijā ar cieņu”. Arī genocīda upuru ģimenes cildināja austriešu diplomāta Valentīna Incko “svarīgo” soli.

Serbi draud bloķēt valdības darbu

Tiesa, kaut arī serbu līderi Bosnijā un Serbijā atzīst, ka Srebrenicā noticis “smags noziegums”, tomēr bieži izvairās atzīt, ka slaktiņš būtu uzskatāms par genocīdu. Serbijas pārstāvis Bosnijā trīspusējā prezidentūrā Milorads Dodiks jau nosodījis augstā pārstāvja lēmumu, sakot, ka viņam nebija tiesību tā rīkoties.

Braņislavs Borenovičs, viens no opozīcijas līderiem, paziņojis, ka no šodienas Serbijas politiskie pārstāvji vairs nepiedalīsies Bosnijas un Hercegovinas kopīgo institūciju darbā un nepieņems lēmumus, kamēr šis jautājums nebūs atrisināts.

Viņš skaidroja, ka Serbijas pārstāvji boikotēs Bosnijas kopējo prezidentūru, parlamentu un valdību, viņš piebilda - faktiski bloķējot centrālās iestādes, kas paļaujas uz visu trīs etnisko grupu pārstāvjiem.

Krievija aizstāv serbu intereses

Nesaskaņas valda arī saistībā ar pilnvaru ANO augstā pārstāvja posteņa pilnvaru nodošanu vācu kolēģim Kristiānam Šmitam. Viņam darbs jāsāk 1.augustā. Krievija un Ķīna centušās likvidēt augstā pārstāvja posteni un viņa biroju Bosnijā, iesniedzot priekšlikumu ANO Drošības padomē. Rezolūcija gan tika noraidīta.

Pirms balsojuma Rietumu diplomāti apsūdzēja Maskavu centienos iznīcināt starptautiskā augstākā pārstāvja biroju Bosnijā. Krievija sen vēlējusies likvidēt augstākā pārstāvja posteni un tā biroju, apsūdzot to neobjektivitātē pret Bosnijas serbiem.

KONTEKSTS:

1992. gadā sākās Balkānu karš starp Bosnijas un Hercogovinas, Horvātijas, Serbu un Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku. Starp kalnu ielejām ieskautā Srebrenica kļuva par mājvietu daudziem reģiona bēgļiem, kas vietējo dzīvi padarīja ārkārtīgi grūtu, jo trūka pārtikas un normālu dzīves apstākļu.

ANO, kas ilgi bija sekojusi konfliktam, publiski paziņoja, ka izvietos spēkus Srebrenicā un šī kļūs par vienu no sešām drošākajām vietām kara plosītajā reģionā. Taču 1995. gada jūlijā tikai viegli bruņota ap 400 nīderlandiešu liela ANO Aizsardzības spēku grupa, kas atradās reģionā, neizrādot nekādu pretestību, neaizkavēja Serbu Republikas armiju ieņemt Srebrenicu un īstenot slaktiņu.

Ģenerāļa Ratko Mladiča vadībā no reģiona padzina vairāk nekā 20 000 cilvēku, no ģimenēm nošķīra 8000 bosniešu musulmaņu zēnu un vīriešu un turpat noslepkavoja. Šo slaktiņu uzskata par smagāko kara noziegumu, kāds Eiropā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt