Sarunas ANO Klimata konferencē par turpmākajiem valstu soļiem cīņā ar klimata pārmaiņām bija visai smagas. Delegātiem no aptuveni 200 valstīm nebūt nebija vienkārši vienoties par to, kas un kā būtu turpmāk praktiski jādara, lai vidējā temperatūra uz planētas nepaaugstinātos vairāk kā par diviem, vai pat vēlams par pusotru grādu salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu.
“Principus, par kuriem līderi vienojās 2015.gadā, vajadzēja ieviest dzīvē, operacionalizēt un vajadzēja šim procesam noteikt praktiskus noteikumus. To arī mēs panācām šeit Katovicē – esmu ļoti lepns un priecīgs,” atzina ANO klimata konferences prezidents Mihails Kurtika.
Viens no ekspertiem, kas visu šo laiku atradās Katovicē, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.
“Šis darbs, kas noslēdzās konferencē, ir trīs gadu darbs. Un protams, ka ir liels gandarījums, ka ir izdevies panākt to vienošanos,” atzina Prūse.
“Konferences sākumā vēl bija, man šķiet, vairāk nekā simts būtisku atvērtu jautājumu. Un panākt visu valstu vienprātību un atrisināt to, tas ir spēcīgi. Un atgādināšu, ka šajā gadījumā šie lēmumi ir uzreiz spēkā visām valstīm, kas ir ratificējušas Parīzes Klimata nolīgumu,” sacīja Prūse.
“Ir dažreiz starptautiskajās konvencijās, ka vēl atsevišķi jāratificē kaut kādi lēmumi. Bet šeit ne, šie visi ir uzreiz spēkā un ieviešami. Tas ir ļoti daudz. Tas ir daudz,” uzsvēra Prūse.
Prūse norādīja, ka šī bija pirmā reize, kad pasaules valstīm vajadzēja vienoties par ļoti daudziem tehniskiem, nevis politiskiem jautājumiem.
“Analoģiski ar Latvijas situāciju runājot, Parīzes nolīgums ir likums. Bet šie noteikumi, ko mēs tagad apstiprinājām Katovicē, ir Ministru Kabineta noteikumi par likuma ieviešanu. Un tas nozīmē, ka Parīzes Klimata nolīgumu būs iespējams ieviest, būs iespējams īstenot to ideju, ka visas pasaules valstis sniedz savu ieguldījumu, ka visas valstis periodiski pārvērtē savus pasākumus un izvirza ambiciozākus solījumus Parīzes nolīguma ieviešanai. Ka visa šī sistēma, ko Parīzes nolīgums ieviesta, darbojas,” stāstīja Prūse.
Te gan jāsaka, ka ir ne mazums zinātnieku, kuri uzskata, ka ar Parīzes Klimata nolīgumā ietvertajiem pasākumiem būs par maz, lai glābtu mūsu planētu. Arī ANO zinātnieku nesen sagatavotais ziņojums norāda, ka pasaules valstīm būtu jārīkojas krietni straujāk nekā līdz šim un jau līdz 2030. gadam būtu jāsamazina izmeši par 60%. Tomēr daudzi nav gatavi to atzīt.
Šoreiz valstis nav spējušas vienoties par konkrētiem izmešu samazināšanas mērķiem, atstājot šīs diskusijas uz nākamo konferenci Ņujorkā.
Tomēr daži cer, ka Katovicē apstiprinātā vienošanās varētu sekmēt ASV atgriešanos Parīzes nolīgumā pēc tam, kad Donalds Tramps vairs nebūs Amerikas prezidents.
Šis ANO Klimata konferences atklāšanā ir piedalījies arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Arī viņš uzstāja, ka Latvijai ir ļoti būtiski, lai visa pasaule vienotos par skaidriem spēles noteikumiem šajā jomā.
Samitā izdevās panākt kompromisu jautājumā par to, kā valstīm samazināt emisijas, kā kaitīgos izmešus skaitīt un kā par tiem ziņot, kā arī par to, ka nabadzīgajām valstīm jāsniedz finansiālais atbalsts.
Kopumā eksperti panākto vienošanos vērtē kā nelielu progresu, tomēr valstu mērķi nav pārāk ambiciozi, lai jau laicīgi apturētu globālo sasilšanu.
KONTEKSTS:
2015. gadā Parīzē noslēgtās klimata vienošanās mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus tā, lai noturētu globālo sasilšanu zemāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas.
Zinātnieki uzskata, ka, pārkāpjot šo slieksni, globālās sasilšanas negatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.
Tikmēr eksperti prognozē, ka vidējās temperatūras pieaugums līdz 2100. gadam var pārsniegt jau trīs grādus pēc Celsija, tādēļ ietekmīgām pasaules valstīm cīņā pret klimata izmaiņām būtu jāpieliek vēl lielāki pūliņi nekā līdz šim.
