"Migrācija ir kopīga valstu atbildība par cilvēku nosūtīšanu, saņemšanu un tranzītu. Neviena zeme to nevar atrisināt vienatnē, neviena valsts atsevišķi nevar atļauties teikt, ko var un ko nevar ar to darīt. Tas ir iemesls, kāpēc tika pieņemts globālais migrācijas pakts. Ir vajadzīga visu iesaistīšanās vai to lēmums, kuriem ir pozitīva attieksme pret migrantiem," sacīja Filipīnu ārlietu ministrs Teodoro Losins.
Tomēr atbalsts dokumentam nebija vienprātīgs, un piecas valstis – ASV, Čehija, Izraēla, Polija un Ungārija – balsoja pret rezolūciju. 12 zemju, tostarp Latvijas, pārstāvji balsojumā atturējās.
Visskaidrāk negatīvo nodokli par pretrunīgi vērtēto dokumentu uzrunā formulēja Ungārijas ārlietu ministrs. Viņš norādīja, ka migrācija ir bīstama parādība un var destabilizēt situāciju atsevišķās valstīs. Tā rada riskus drošībai un sabiedrības sašķeltību.
ANO Globālais migrācijas pakts izstrādāts šā gada jūlijā pēc 18 mēnešu ilgām sarunām. ANO forumā Marokā to šomēnes apstiprināja 164 valstu pārstāvji.
KONTEKSTS:
Aptuveni 150 pasaules valstu pārstāvji 10. decembrī Marakešā atbalstīja ANO Migrācijas paktu. Tomēr vairākas valdības atteicās parakstīt šo pretrunīgi vērtēto dokumentu un sanāksmē Marokā nepiedalījās. Pret šo deklarāciju nobalsoja arī Latvijas parlaments, un valdībā iepriekš tika lemts, ka Latvijas nostāju par pievienošanos ANO migrācijas paktam noteiks tieši parlamenta viedoklis.
ANO dokumenta pilnais nosaukums ir "Globālais kompakts par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju". Tas ir juridiski nesaistošs dokuments, kurā izklāstīti ieteikumi valstīm, kā labāk tikt galā ar migrācijas plūsmām. Kopumā dokumentā izvirzīti 23 mērķi, tostarp cīņa ar cilvēku kontrabandu un diskrimināciju, izteikta apņemšanās nodrošināt migrantiem pamatpakalpojumus, kā arī veicināt labvēlīgus apstākļus legālai migrācijai un labprātīgai repatriācijai.
