ANO balsos par aicinājumu izmeklēt ķīmisko ieroču pielietošanu Sīrijā

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome trešdien, 12. aprīlī, balsos par rezolūcijas projektu, kurā Sīrijas valdībai pieprasīts sadarboties, izmeklējot iespējamo ķīmisko ieroču pielietošanu. Dokumentu izstrādāja Lielbritānijas, Francijas un Amerikas Savienoto valstu pārstāvji.

Lai gan ķīmiskais uzbrukums, kas satricināja pasauli, Sīrijā notika jau pirms nedēļas, ANO Drošības padome joprojām nav varējusi vienoties par kopīgu rezolūcijas tekstu, uz kura pamata varētu sākt izmeklēšanu. Aizvadītajā nedēļā ANO Drošības padome sprieda par trim rezolūcijas tekstiem, tomēr par tālāko gaitu nespēja vienoties un balsojumu tā arī nesarīkoja. 

Francija, Lielbritānija un ASV pieprasīja veikt stingru izmeklēšanu, kā arī to, lai Sīrija sniegtu informāciju par savām militārajām operācijām. Tomēr jau tad bija skaidrs, ka šādam rezolūcijas projektam iebilstu Krievija, kas ir Sīrijas režīma sabiedrotā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins iepriekš norādījis, ka Sīrijas prezidents Bašars al Asads kļuvis par melīgu apsūdzību upuri.

Taču arī šī ANO rezolūcija var ciest sakāvi, jo iepriekš tās regulāri bloķējusi Krievija un Ķīna. Vēl februārī abas valstis septīto reizi nobalsoja pret ANO Drošības padomes mēģinājumu saukt pie atbildības Asadu par ķīmiskajiem uzbrukumiem, kas vērsti pret paša valsts iedzīvotājiem.

Ziņots, ka aizvadītajā nedēļā ķīmiskā gāze nemiernieku kontrolētajā Hān Šeihūnā laupīja dzīvību vismaz 87 civiliedzīvotājiem, no kuriem liela daļa – 31 – bija bērni. Kā vēsta ziņu aģentūra „Reuters”, ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija jau ir sākusi izmeklēšanu, un jau iepriekš divos citos līdzīgos uzbrukumos 2014. un 2015.gadā šīs organizācijas eksperti atklāja, ka Sīrijas valdības armija ir lietojusi hlora gāzi.

Sagaidāms, ka notiekošais Sīrijā un attiecības ar Krieviju būs arī augstu NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās reizē. Stoltenbergs trešdien, 12.aprīlī, ieradies Vašingtonā. Viņa vizīte notiek pusotru mēnesi pirms 25.maijā Briselē gaidāmā NATO valstu līderu samita, uz kuru sagaida ierodamies Trampu un, kas būtu pie viena arī Donalda Trampa pirmā vizīte Eiropā.

Lai gan NATO kā organizācija Sīrijas konfliktā nav iesaistīta, tās ietekmīgākās veidotājas ASV, šobrīd ir, bombardējot Bašara al Asada militārās bāzes pēc Sīrijas ķīmiskās gāzes uzbrukuma, kas arī pasliktinājis attiecības ar Krieviju, tādēļ NATO un ASV līderi neizbēgami šim jautājumam pievērsīsies.

Paralēli trešdien Krievijas galvaspilsētā Maskavā ieradies ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons, kurš tiekas sarunās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Tilersons jau iepriekš ir norādījis, ka Asads nedrīkst piedalīties Sīrijas nākotnes veidošanā, kas ir pretēji Krievijas uzskatiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti