Vienbalsīgi apstiprinātajā paziņojumā uzsvērts, ka 25. septembrī paredzētais balsojums var traucēt atgriezties mājās bēgļiem un vājinās militāro kampaņu pret džihādistu grupējumu "Daīš" jeb "Islāma valsti".
Diplomāti arī aicināja Irākas valdību un Kurdistānas reģiona varas iestādes veidot dialogu un meklēt kompromisu, lai atrisinātu domstarpības.
Neraugoties uz šiem brīdinājumiem, tūkstošiem kurdu ceturtdien, 21. septembrī, piedalījās aģitācijas pasākumā Irbilas pilsētā. Viņi nesa nacionālos karogus un pauda vēlmi veidot savu valsti.
Tomēr kurdu delegācija sestdien, 23. septembrī, dosies uz Irākas galvaspilsētu Bagdādi, lai sarunās ar valdības pārstāvjiem apspriestu alternatīvos problēmas risinājumus.
Jau ziņots, ka Irākas Kurdu apgabals tika izveidots 1992. gadā, bet oficiālu autonomijas statusu tas ieguva pēc Sadama Huseina gāšanas 2003. gadā. Apgabala prezidenta Masuda Barzani pārstāvis šā gada jūnijā paziņoja par plānu Irākas Kurdu autonomajā apgabalā septembrī rīkot neatkarības referendumu.
Bagdāde iepriekš noraidīja kurdu neatkarību. Eksperti norāda, ka arī Turcija, Irāna un Sīrija neatzītu kurdu neatkarību, jo raizējas par separātistu noskaņojumu kurdu apdzīvotajos rajonos savās teritorijās. Situāciju sarežģītāku padara arī notiekošās cīņas pret "Daīš" džihādistiem pārsvarā kurdu apdzīvotāja Mosulā un domstarpības starp šo tautu pārstāvošajām organizācijām.
