Pirmā Baltijas kanāla demonstrētais sižets par 1991. gada 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa un televīzijas centra galvenokārt balstīts uz 22 gadus veciem videomateriāliem. Šajā sižetā apgalvots, ka patiesībā toreiz padomju armijas specvienības nav nogalinājušas nevienu civiliedzīvotāju, bet viss notikušais ir bijusi rūpīgi izplānota provokācija, kuru īstenojuši Lietuvas neatkarības kustības „Sajudis" aktīvisti. Visbiežāk autori atsaucas uz žurnālista Aleksandra Ņevzorova filmu „Naši". Arī 20 gadus vēlāk, Ņevzorovs apgalvo, ka krievu karavīri un tanki lietuviešu bojāejā nav vainojami:
„Es diezgan labi atšķiru tanku kāpurķēžu nospiedumus no KAMAZ vai pat žiguļa riepu nospiedumiem. Ar šiem žiguļiem bija ļoti neatlaidīgi braukuši pāri upuru līķiem, lai tos izkropļotu un pēc tam parādītu. Es sapratu, ka man ir darīšana ar kādu neiedomājamu mistifikāciju. Tur tiešām nebija neviena upura, kura nāvē vainojama armijas rīcība. Par šiem vārdiem es arī tagad varu pilnībā atbildēt."
Sižetā redzami arī vairāki tā laika speciālo uzdevumu vienību kareivji, kas apstiprina Ņevzorova teikto par to, ka faktiski nekādi uzbrukumi nav notikuši, bet ēku ieņemšana notikusi bez neviena šāviena.
Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas deputāts Arvīds Anušausks aicinājis Lietuvas Ģenerālprokuratūru sākt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai Pirmais Baltijas kanāls nav apzināti pārkāpis Lietuvas Kriminālkodeksa pantu, kas paredz atbildību par publisku atbalsta apliecināšanu PSRS vai nacistiskās Vācijas agresijai pret Lietuvu, kā arī par šīs agresijas noliegšanu.
Savukārt Lietuvas Radio un Televīzijas komisija ir pieprasījusi, lai Latvijas jurisdikcijā esošais Pirmais Baltijas kanāls noliegtu nepatiesos un sagrozītos faktus par Lietuvas pilsoņu bojāeju 1991. gada 13. janvārī. Tāpat Komisija aicina Pirmo Baltijas kanālu atvainoties Lietuvas iedzīvotājiem par informācijas sagrozīšanu, kas var aizskart pilsoņu jūtas un mazināt ticību brīvības cīņām, pastāvošajām vērtībām un apšaubīt Lietuvas valstiskumu.
Lietuvas Radio un Televīzijas komisija ir vērsusies arī pēc palīdzības pie Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP). Tās locekle Aija Dulevska norāda, ka telekanālam ir pieprasīts konkrētā raidījuma ieraksts un, tiklīdz tas tiks saņemts, NEPLP to izvērtēs.
Kā intervijā portālam Delfi.lt atzīst Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta politologs Nerijuss Maļukjavičs, Krievija līdz šim ir izmantojusi tikai atsevišķus ietekmes avotus, taču tagad pirmo reizi ir pielietojusi kompleksu spiedienu.
Pēc politologa vārdiem, televīzijā demonstrētais sižets ir jāvērtē kopā ar ekonomisko spiedienu pret Lietuvu, kā arī nesen notikušajām militārajām mācībām „Zapad 2013".
Maļukjavičs uzskata, ka demonstrētais sižets pierāda satraukumu arī bijušajos karavīros un viņu komandieros, tostarp minot vienu no sižeta galvenajiem varoņiem Mihailu Golovatovu, kura izdošanu no Austrijas Lietuvai tā arī neizdevās panākt. Tas apliecinot, ka Lietuvas līdzšinējā politika un nostāja patiesībā ir pietiekami efektīva, bet šādi provokatīvi sižeti ir domāti tam, lai Krievija attaisnotu savus bijušos varoņus.
Politikas zinātnieks Vīts Jurkonis gan uzskata, ka Lietuvas politiķu īstenotā politika pret Krieviju nav bijusi veiksmīga un tā ir izkristalizējusi arī iekšējās nesaskaņas, kuras, starp citu, nākotnē arī varētu izmantot Krievija. Pēc Jurkoņa vārdiem, pašlaik galvenais uzdevums ir noskaidrot patiesos tirdzniecības kara cēloņus, jo tie var būt ļoti dažādi - gan ģeopolitiski, ņemot vērā gaidāmo Austrumu partnerības samitu Viļņā, gan ekonomiski, cenšoties aizsargāt savu tirgu ekonomiski grūtos apstākļos.
Kā atzīst Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites vecākais padomnieks ekonomiskajos un sociālajos jautājomos Nerijuss Udrens, pašreizējā krīze jebkurā gadījumā ir nopietns izaicinājums valdībai. Aicinot valdību izpētīt visus iespējamos pretreakcijas veidus, Udrens arī vērsies pie uzņēmējiem, rosinot izmantot visas Eiropas vienotā tirgus iespējas. Padomnieks uzsver, ka pat Krievijas vadošās amatpersonas apzinās valsts ekonomiskās grūtības, un lietuviešiem būtu jāpastiprina sadarbība ar tiem Austrumu kaimiņiem, kuri arī vēlas samazināt atkarību no Krievijas. Pēc Udrena vārdiem, iespējams, Krieviju ir sakaitinājusi Lietuvas apņemšanās panākt enerģētisko neatkarību no Krievijas un tādējādi vēl vairāk integrēties Eiropas Savienībā.
