Krievijas un Sīrijas gaisa spēki pārtrauca uzlidojumus nemiernieku kontrolētajai Alepo daļai otrdien desmitos no rīta, otrdien, 18.oktobrī paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.
Viņš teica, ka „uzlidojumu pārtraukšana ir nepieciešama, lai 20.oktobrī īstenotu „humāno pauzi” – proti, bombardēšanas pārtraukšanu uz astoņām stundām ceturtdien, par ko Maskava paziņoja pirmdien.
Šoigu arī aicināja gan mierīgos iedzīvotājus, gan bruņotos nemierniekus izmantot „sešus” humānos koridorus, lai pamestu Alepo, kā arī evakuētu slimos un ievainotos. Viņiem tiks garantēta drošība, piebilda Krievijas aizsardzības ministrs.
Opozīciju atbalstošie aktīvisti gan noliedz, ka šādi koridori pastāv.
Londonā bāzētās organizācijas „Sīrijas cilvēktiesību observatorija” vadītājs Rami Abderrahmans aģentūrai DPA teica, ka „Alepo aplenktie cilvēki neizmantos koridorus, kurus pārrauga tikai Krievija un režīms.” Viņš piebilda, ka ir nepieciešami Apvienoto Nāciju uzraudzīti ceļi.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs uzlidojumu pārtraukšanu nosauca par „labās gribas izrādīšanu” un noliedza, ka šīs rīcības mērķis ir nomierināt rietumvalstu kritiķus, kas Maskavu apsūdzējuši par iespējamu kara noziegumu pastrādāšanu Alepo.
Krievija jau iepriekš bija paziņojusi, ka ceturtdien īstenos astoņu stundu ilgu „humāno pauzi”, uz šo laiku apturot uzlidojumus.
Apvienotās Nācijas šos paziņojumus novērtēja atzinīgi. Taču, pirmkārt, norādīja, ka astoņas stundas ir pārāk īss laiks, lai piegādātu humāno palīdzību.
Bet otrdien uzsvēra, ka ugunspārtraukšanas plāns nenozīmē, ka uz aplenkumā esošajiem Alepo austrumiem tiks piegādāta palīdzība, jo Krievija, Sīrija un grupējumi, kas cīnās pilsētā, vēl nav devuši drošības garantijas humānās palīdzības darbiniekiem.
Sīrijas režīma aplenktajos Alepo pilsētas austrumos joprojām dzīvo vairāk nekā 250 000 cilvēku. Pēdējās nedēļās, kopš septembrī sabruka pamiers, ticis ziņots par intensīviem uzlidojumiem.
Maskava par bombardēšanas pārtraukšanu paziņojusi dienu pirms Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierašanās trešdien pirmajā oficiālajā vizītē Berlīnē, kopš 2014.gadā sākās Ukrainas krīze. Viņš tiksies ar Vācijas, Francijas un Ukrainas līderiem, lai apspriestu Minskas vienošanos izpildi. Tomēr gaidāms, ka var tikt apspriests arī notiekošais Sīrijā. Šonedēļ Putins bija plānojis ierasties vizītē Parīzē, taču to atcēla pēc tam, kad Francijas prezidents Fransuā Olands uzsvēra, ka ar viņu tiktos tikai tādēļ, lai runātu par Sīriju un Alepo bombardēšanu.
Iepriekš izskanēja, ka rietumvalstis varētu apsvērt iespēju ieviest jaunas sankcijas pret Maskavu saistībā ar Sīrijas opozīcijas kontrolēto Alepo pilsētas rajonu bombardēšanu. Tomēr pēcāk ES noliedza šādu varbūtību.
Pēc pamiera sabrukuma Sīrijas režīms ar Krievijas atbalstu atsāka intensīvus uzlidojumus Alepo pilsētas nemiernieku kontrolētājai daļai un attiecības starp Vašingtonu un Maskavu strauji saasinājās.
Infografika: Sīrijas konflikts – kas, par ko un ar kādu atbalstu karo 
