Krievija norādījusi, ka šāds pamiers ieviests „humānu” apsvērumu dēļ. „Mēs esam pieņēmuši lēmumu netērēt laiku un ieviest „humānās pauzes” galvenokārt, lai nodrošinātu brīvu ceļu civiliedzīvotājiem, evakuējot slimos, ievainotos, kā arī varētu atvilkt kaujiniekus,” sacīja Krievijas armijas pulkvežleitnants Sergejs Rudskojs.
Pamiera laikā Krievijas gaisa spēki un Sīrijas valdības spēki atturēsies no ieroču izmantošanas. Pamiers būs spēkā no plkst.8 līdz plkst. 16 pēc vietējā laika.
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri, kuri pirmdienas vakarā pulcējās kopīgā sanāksmē, šo soli novērtējuši pozitīvi. Tomēr viņi arī kritizē Krieviju par neproporcionālu un nevajadzīgu spēka izmantošanu Alepo bombardēšanā. Ministri kopīgā paziņojumā uzsver, ka infrastruktūras bombardēšana un jauni cilvēki upuri tikai saasina konfliktu un rada aizdomas, ka Krievija pie Alepo ir atbildīga par kara noziegumiem.
ES ārlietu ministre Federīna Mogerini uzsvēra, ka Maskavas paziņojums ir „pozitīvs”, tomēr astoņas stundas nebūs pietiekami, lai Alepo sasniegtu humānā palīdzība.
Tiek uzskatīts, ka jaunākajā Alepo bombardēšanas kampaņā, kuras laikā Bašara al Asada spēki ar Krievijas līdzdalību cenšas salauzt pilsētā vēl esošo nemiernieku pretošanos, kopumā gājuši bojā vismaz 430-mit cilvēki. ANO aicinājusi pagarināt humānās palīdzības sniegšanai piešķirto laiku, tomēr pagaidām nav skaidrs, vai Krievija to darīs.
Iepriekš izskanēja, ka rietumvalstis varētu apsvērt iespēju ieviest jaunas sankcijas pret Maskavu saistībā ar Sīrijas opozīcijas kontrolēto Alepo pilsētas rajonu bombardēšanu.
Sīrijas konfliktam veltītās sarunās Londonā nedēļas nogalē piedalījās augsta ranga diplomāti no ASV, Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Vācijas un Turcijas. Sarunās piedalījās Saūda Arābijas un vēl vairāku Persijas līča monarhiju pārstāvji.
Šī bija pirmā šāda veida tikšanās, kopš pagājušajā mēnesī Sīrijā sabruka tikai nedēļu ilgušais pamiers un kaujas atsākās ar jaunu sparu. Toreiz par ugunspārtraukšanu pēc mēnešiem ilgām sarunām izdevās vienoties Vašingtonai un Maskavai, kas atbalsta pretējās karā iesaistītās puses.
Pēc pamiera sabrukuma Sīrijas režīms ar Krievijas atbalstu atsāka intensīvus uzlidojumus Alepo pilsētas nemiernieku kontrolētājai daļai un attiecības starp Vašingtonu un Maskavu strauji saasinājās.
Infografika: Sīrijas konflikts – kas, par ko un ar kādu atbalstu karo 
