“Taliban” pagātnē no iepriekšējā valdīšanas laika ir daudz “melno darbu”, un viens no spilgtākajiem, ko pasaule joprojām atceras kā dziļu rētu, bija unikālo Budas statuju uzspridzināšana.
Slikta reputācija
Afganistāna aprīlī atguva 33 unikālu artefaktu kolekciju, ko varasiestādes konfiscēja kādam Ņujorkas mākslas tirgotājam, kurš bijis viens no ražīgākajiem senlietu kontrabandistiem pasaulē. Tomēr tagad šo unikālo priekšmetu ilgtermiņa drošība Afganistānā nekādā ziņā nav garantēta.
Iepriekšējā Afganistānas valdība ir kritusi, un tajā, ko tagad izveidojuši “Talibi”, ir tā sauktie veterāni no 90. gadu režīma, kas vardarbīgi vērsās pret Afganistānas kultūras mantojumu.
Viens no kliedzošākajiem pasaulē zināmākajiem gadījumiem bija slaveno Bamijānas budu statuju uzspridzināšana 2001.gada pavasarī.
Izmanto kā valūtu
Tagad, kad “Taliban” mutiski apsolījuši kultūras mantojumu neaiztikt, UNESCO turpina raizēties, jo uzticība talibu solījumiem nav liela, norādot, ka īpaši kara un nemieru zonās arheoloģiskās vērtības vienmēr ir apdraudētas, jo pēc tām tiecas arī dažādi krimināli grupējumi un tās tiek nolaupītas un izmantotas kā valūta.
“Telpas vienā pusē ir nelegāli ieroči, otrā - naudas krātuves, trešajā - narkotikas, bet ceturtajā - senlietas. Tā ir viena un tā pati problēma. Senlietas un kultūras īpašums kopumā var būt plaša mēroga noziedzīgas darbības daļa,” stāsta Ņūkāslas universitātes profesors arheologs Pīters Stouns.
Saskaņā ar UNESCO datiem nelikumīga kultūras mantojuma tirdzniecība ir ienesīga globāla sērga un ietekmē visus pasaules reģionus. Lielākie noieta tirgi bijuši gan ASV, gan Eiropā un tagad aktīvāk tie veidojas arī Tālajos Austrumos, Ķīnā, Persijas līča valstīs, Dienvidamerikā.
Nav ne jausmas, ko viņi atradīs
“Ir tādi objekti, kas atrodas muzejos, par kuriem mēs zinām. Mums ir to saraksts, un daudzi no tiem var būt pakļauti riskam, ja talibi sekos tam, ko viņi darīja agrāk, nevis tam, ko viņi apgalvo šobrīd,” spriež profesors Stouns.
“Tad vēl ir materiāli, kas atrodas laukos, arheoloģiskajās vietās un ēkās. Tāpēc mēs esam ļoti noraizējušies par pazemes arheoloģiskajām vietām, jo tur mums nav ne jausmas, ko viņi atradīs un ko izraks, un ko viņi iznīcinās vai, visticamāk, izmantos nelikumīgai kultūras vērtību tirdzniecībai.
Un tikai pēc 50 gadiem vai ilgāk daļa no šī materiāla iekļūs zināmajā vidē. Un problēma ir tā, ka tad tas zaudē to, ko arheologi sauc par izcelsmi - no kurienes šīs lietas nāk, jo cenšoties apkopot pagātnes izpratni, izcelsme ir gandrīz svarīgāka par pašu objektu.”
Līdz ar jauno “Taliban” valdību Afganistāna arī starptautiski kļūst arvien izolētāka, un tas ir vēl viens aspekts, kas liedz UNESCO un citiem pētniekiem izsekot vērtīgo lietu likteni. Tāpēc patlaban lielas cerības vērstas uz kultūras mantojuma glabātājiem pašā Afganistānā, kas līdz šim arī iepriekšējo konfliktu laikos savu darbu darījuši, kā vien spējuši.
