ĪSUMĀ:

• Antisemītisma uzplūdi pašlaik vērojami Ziemeļkaukāza republikās, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi.
• Taču ebreju vajāšanai ir dziļas saknes Krievijas vēsturē vēl no impērijas laikiem.
• Putina režīms veidojis draudzīgas saites ar lojāliem Krievijas ebreju oligarhiem, bet nepakļāvīgos nesaudzīgi vajājis.
• Maskava centusies saglabāt labas attiecības gan ar Izraēlu, gan ar palestīniešiem, bet tagad tās galvenā partnere reģionā ir Irāna.
• Antisemītisma pārņemtā Krievija velta Ukrainai absurdus pārmetumus par "nacisma atdzimšanu".
• Ebreju kopiena Krievijā ir arvien vairāk apdraudēta.

Nedēļas nogalē plašu ievērību izpelnījās notikumi Dagestānā, kur saniknots pūlis ielauzās Mahačkalas lidostā, meklējot no Izraēlas atlidojušus ebrejus, ar kuriem izrēķināties. Līdzīgi antisemītiski incidenti notikuši arī citās Ziemeļkaukāza republikās, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi.

Tagadējais naida uzliesmojums skaidrojams ar Izraēlas un palestīniešu konflikta atbalsīm, kad ebreji tiek vainoti par Gazas joslā dzīvojošo palestīniešu ciešanām.

Antisemītisms kā valsts politika

Taču naidam pret ebrejiem Krievijā ir daudz senāka vēsture, kas nereti izpaudusies arī valsts politikas līmenī. Ebreju vajāšanas kampaņas Krievijā notika vēl ilgi pirms nacistu nākšanas pie varas Vācijā.

Ne velti tieši no krievu valodas citu tautu valodās parādījās vārds "pogroms", ar ko apzīmē pret ebrejiem vērstus grautiņus.

Krievijas impērijā ar likumu bija ierobežota teritorija, kur ebreji vispār drīkstēja apmesties uz dzīvi. Krievijas imperatores Katrīnas II valdīšanas laikā 1791. gadā tika izveidota tā sauktā "nometinājuma josla", kas paredzēja, ka ebreji drīkst dzīvot tikai daļā toreizējās Krievijas impērijas teritorijas. Šī teritorija ietvēra mūsdienu Baltkrieviju un Moldovu, lielu daļu Ukrainas, Polijas un Lietuvas, kā arī Latgali.

Ebrejiem nācās saskarties ar vajāšanu, kurai bija gan reliģiski, gan ekonomiski motīvi. Pareizticīgie kristieši uzskatīja, ka ebreji esot vainojami par Jēzus Kristus sišanu krustā. Savukārt zemniekiem un strādniekiem bija naidīga attieksme pret ebreju tirgotājiem un augļotājiem.

Tiek uzskatīts, ka pirmais pret ebrejiem vērstais pogroms Krievijas impērijā notika 1821. gadā Odesā, kur ebreju slepkavošanu sarīkoja nevis krievi vai ukraiņi, bet gan vietējās grieķu kopienas pārstāvji.

Ebrejus attēlo kā "pasaules valdniekus"

Pogromu vilnis Krievijā pastiprinājās pēc imperatora Aleksandra II nogalināšanas atentātā 1881. gadā, par ko nepatiesi tika vainoti ebreji. Antisemītisms kļuva par Krievijas valdošās varas atbalstītu un īstenotu politiku, piemēram, 19. gadsimta beigās ebreji tika izraidīti no Maskavas.

20. gadsimta sākumā cariskās Krievijas slepenais dienests arī izplatīja viltotu sacerējumu "Ciānas gudro protokoli", kurā tika "atmaskota" ebreju sazvērestība un centieni "valdīt pār pasauli".

1917. gadā notikušā boļševiku apvērsuma rezultātā varu Krievijas impērijā sagrāba komunistiskais režīms. Lai gan boļševiku un čekistu vidū sākotnēji bija neproporcionāli daudz ebreju (un arī latviešu), jaunā komunistu valsts bargi vērsās pret jebkādām reliģiskām izpausmēm, tai skaitā pret jūdaismu.

PSRS valdošais režīms vārdos sludināja "tautu draudzību", taču realitātē arī padomju laikā ebrejiem nereti nācās saskarties ar dažāda veida diskrimināciju.

Antisemītiskās kampaņas kulminācija bija tā sauktā "Kremļa ārstu lieta" 50. gadu sākumā, kad tika safabricētas lietas pret ebreju ārstiem, kurus apsūdzēja par centieniem noindēt padomju līderus.

Ebreju autonomais apgabals bez ebrejiem

60. gadu beigās PSRS vienojās ar Izraēlu, ka padomju vara neliks šķēršļus PSRS ebreju emigrācijai uz Izraēlu; tādējādi uz dzīvi Izraēlā pārcēlās ap 100 000 ebreju.

PSRS valdošais režīms vēl Staļina laikā, 20. gadsimta 30. gados, bija izveidojis Ebreju autonomo apgabalu, kuram ierādīja vietu Krievijas nomalē, Tālo Austrumu reģionā pie robežas ar Ķīnu. Savulaik tur dzīvoja vairāki desmiti tūkstoši ebreju, taču laika gaitā ebreju skaits tur ir nemitīgi samazinājies.

Kā rāda 2021. gadā veiktās Krievijas tautas skaitīšanas dati, Ebreju autonomajā apgabalā dzīvoja tikai 837 ebreji jeb 0,6% no reģiona iedzīvotāju kopskaita.

Līdzīgas tendences ir vērojamas arī visā Krievijā, kur ebreju skaits nemitīgi samazinās, jo daudzi aizbraukuši dzīvot uz Izraēlu, ASV, Rietumeiropas valstīm.

1926. gada tautas skaitīšana rādīja, ka PSRS dzīvo ap 2,67 miljoni ebreju. Tagad, pēc nepilna gadsimta, saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas datiem Krievijā dzīvo tikai ap 83 000 ebreju jeb 0,06% no valsts iedzīvotāju kopskaita.

Neoficiāli aprēķini gan rāda, ka ebreju skaits Krievijā varētu būt aptuveni divas reizes lielāks, jo ne visi dokumentos piekrīt izpaust savu tautību.

Putins nav vairījies no sadarbības ar ebrejiem

Krievijā jau vairāk nekā 20 gadus valda Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, kurš nereti uzsvēris savas draudzīgās saites ar ebreju kopienu.

Putins stāstījis, ka jaunībā uz viņu lielu ietekmi atstājis džudo treneris Anatolijs Rahļins, kurš bija ebreju izcelsmes. Putins viņu uzskatījis par savu "otro tēvu".

"Es viņu mīlēju. Anatolijs Solomonovičs [Rahļina tēvavārds] mani būtībā no ielas izcēla, no pagalma," teicis Putins. 2013. gadā, kad Rahļins aizgāja mūžībā, Putins kā Krievijas prezidents ieradās uz viņa bērēm un bija acīmredzami aizkustināts.

Rahļina grupā trenējās arī divi ebreju puikas, brāļi Arkādijs un Boriss Rotenbergi, kuri pēc daudziem gadiem kļuva par svarīgiem Putina biznesa partneriem Krievijas valsts budžeta līdzekļu apsaimniekošanā un izsaimniekošanā.

Brāļi Rotenbergi gozējas miljardieru sarakstos, jo, pateicoties draudzībai ar Putinu, viņu uzņēmumi tika pie ļoti ienesīgiem pasūtījumiem, piemēram, būvēja miljardiem eiro vērtos Soču olimpisko spēļu objektus un bēdīgi slaveno Krimas tiltu.

Putinam pietuvināto personu aprindās netrūkst arī citu ebreju izcelsmes Krievijas miljardieru, piemēram, Romāns Abramovičs, Viktors Vekselbergs, Oļegs Deripaska, Mihails Fridmans u.c.

Konflikti ar ebreju oligarhiem

Taču vienlaikus Putins iesaistījies konfliktos ar citiem Krievijas ebreju oligarhiem, kuri sāka apdraudēt viņa pozīcijas.

Putina kļūšanā par Kremļa saimnieku liela loma bija oligarham Borisam Berezovskim, kurš palīdzēja pārliecināt toreizējo Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu, ka tieši Putinam ir jākļūst par Jeļcina pēcteci.

Taču jau drīz pēc Putina nākšanas pie varas Berezovskis krita Putina nežēlastībā un bija spiests bēgt uz Lielbritāniju, kur 2013. gadā mīklainos apstākļos izdarīja pašnāvību.

Tālredzīgāk rīkojās pret Putinu kritiski noskaņotā telekanāla NTV īpašnieks Vladimirs Gusinskis, kurš pirms telekanāla un citu aktīvu atņemšanas paspēja aizbēgt uz Izraēlu.

Lielāku pretestību Putinam mēģināja izrādīt tolaik bagātākais Krievijas oligarhs Mihails Hodorkovskis, kuram Putins atņēma naftas un gāzes uzņēmumu "Jukos", bet pašu Hodorkovski uz desmit gadiem iebāza cietumā.

2013. gadā Hodorkovskis tika atbrīvots, devās trimdā uz Vāciju un tagad kļuvis par vienu no niknākajiem Putina režīma pretiniekiem.

Putina propagandas dzeguzes

Putina komandā ir arī virkne Krievijas propagandas darboņu, kas atbalsta viņa uzsākto "denacifikācijas" kampaņu. Piemēram, viens no galvenajiem Kremļa propagandas raidījumu vadītājiem Vladimirs Solovjovs daudzkārt lepni ir uzsvēris, ka pēc izcelsmes ir ebrejs.

Solovjova raidījumos bieži piedalījušies arī tādi personāži kā Jakovs Kedmi un Jevgeņijs Satanovskis, kuri dedzīgi atbalstīja Putina cīņu pret "Ukrainas nacistiem".

Tiesa gan, Izraēlas un "Hamās" konflikta saasināšanās esot izraisījusi šķelšanos Krievijas propagandistu vidū.

Krievijas šovinisma ideju sludinātājs Aleksandrs Dugins nesen pavēstīja: "Šķelšanās starp ebrejiem, kas atbalsta Putinu un "speciālo militāro operāciju", pēc notikumiem Gazas joslā bija neizbēgama. Satanovskis un Kedmi izvēlējās Izraēlu, bet Solovjovs, neraugoties uz savu dedzīgo jūdaismu, izvēlējās Krieviju."

Aleksandr Dugin, a Russian propagandist and ideologist of the "Russian world":
"All this was absolutely inevitable. The split within the Jews loyal to Putin and the SMO after the escalation of events in the Gaza Strip was predetermined. Satanovsky and Kedmi (sure thing) chose… https://t.co/wE25NYdUcJ pic.twitter.com/ro5i2gFDh5

— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 21, 2023

Izraēlai un Ukrainai ir kopīgi ienaidnieki

Putins jau labu laiku ir centies ieturēt neitrālu nostāju Izraēlas un palestīniešu konfliktā, jo viņam bija labas attiecības ar Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu, bet vienlaikus Maskavā laipni tika uzņemtas palestīniešu un "Hamās" delegācijas.

Līdzīgu neitralitātes spēli, tikai Krievijas un Ukrainas konfliktā, spēlēja arī Netanjahu vadītā Izraēla, kas atturējusies nostāties kādā no pusēm un nav sniegusi militāro palīdzību Ukrainai.

Taču kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā vērojama arvien ciešāka Putina tuvināšanās ar Irānu, kas ir potenciāli bīstamākā Izraēlas ienaidniece, jo apņēmusies iegūt atomieročus un "noslaucīt Izraēlu no pasaules kartes".

Tieši Irānas režīms piegādā Krievijai "Shahed" dronus, ar kuriem okupantu karaspēks jau vairāk nekā gadu terorizē Ukrainas pilsētas.

Augstākā līmeņa antisemītisms

Krievijā valdošais režīms, kas turpina īstenot kara noziegumus Ukrainā, izplata arvien absurdākus apgalvojumus par "nacistiem", kas esot nākuši pie varas Ukrainā un vēršas pret "miermīlīgo" Krieviju.

Kremļa propagandu nemulsina arī fakts, ka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim ir ebreju saknes, ebreji ieņēmuši arī citus augstus amatus Ukrainas valdībā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pagājušogad intervijā Itālijas medijiem pavēstīja, ka arī ebreji varot būt antisemīti. "Viņš [Zelenskis] izvirza argumentu: kāda gan pie viņiem var būt nacifikācija, ja viņš ir ebrejs. Varu kļūdīties, bet Hitlerā arī ritēja ebreju asinis.

Tas absolūti neko nenozīmē. Gudrā ebreju tauta saka, ka dedzīgākie antisemīti, kā likums, ir ebreji," pavēstīja Lavrovs.

Putins pēc tam bija spiests zvanīt Izraēlas līderiem un atvainoties par Lavrova izteikumiem.

"Gribat nogalināt ebrejus? Brauciet uz Kijivu!"

Krievijas propaganda tolaik līdzīgā stilā vērsās arī pret Latviju. Krievijas Ārlietu ministrija izplatīja komentāru "Par antisemītismu" kurā pamanījusies iepīt toreizējo Latvijas prezidentu Egilu Levitu.

"Prezidenta ebreju izcelsme vēl nav garantija, kas pasargātu no neonacisma patvaļas valstī. Starp citu, Ukraina pašlaik nav vienīgā šāda valsts. Latvijas prezidentam Levitam arī ir ebreju saknes. Un arī viņš "sekmīgi" piesedz "Waffen SS" reabilitāciju savā valstī," apgalvoja Maskava.

Kremļa propaganda arī tagadējos notikumus Dagestānā mēģina attēlot kā "ārēju spēku" rosinātus, lai gan vienlaikus Krievijā izskan atklāti antisemītiski izteikumi.

"Gribat nogalināt ebrejus? Brauciet uz Gazu. Vai uz Kijivu. Varu nosaukt adresi vienam," savā "Telegram" kanālā pavēstīja Krievijas propagandists Aleksandrs Kocs, nosaucot Ukrainas prezidenta rezidences adresi.

Ukrainas prezidents Zelenskis norāda, ka Mahačkalā notikušais nebija atsevišķs incidents. Tas apliecinājis Krievijā plaši izplatīto naidu pret citām tautām, ko veicina valsts televīzija, komentētāji un varasiestādes.

"Krievijas antisemītisms un naids pret citām tautām ir sistemātisks un dziļi iesakņojies. Naids izraisa agresiju un teroru. Mums nepieciešams kopīgiem spēkiem vērsties pret naidu," uzsver Zelenskis.

Appalling videos from Makhachkala, Russia, where an angry mob broke into the airport searching for Israeli citizens on the flight from Tel-Aviv.

This is not an isolated incident in Makhachkala, but rather part of Russia’s widespread culture of hatred toward other nations, which…

— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) October 29, 2023

Ebrejus padarīs par grēkāžiem

Krievijas ebrejiem tikmēr ir jārēķinās ar dzīvi arvien lielāka apdraudējuma apstākļos.

Maskavas galvenais rabīns Pinhass Goldšmits pagājušogad bija spiests pamest Krieviju, jo viņš atteicās publiski atbalstīt karu pret Ukrainu.

Goldšmits intervijā laikrakstam "The Guardian" brīdināja, ka Krievijas ebreji tiks padarīti par grēkāžiem, ja valdošais režīms cietīs neveiksmi karā pret Ukrainu.

"Ja mēs raugāmies Krievijas vēsturē, tad katru reizi, kad politiskā sistēma nonāca briesmās, tā mēģināja novirzīt tautas dusmas un neapmierinātību uz ebrejiem. Tā bija gan cara laikā, gan Staļina režīma beigās," norādīja Goldšmits.

"Tagad mēs redzam antisemītisma pieaugumu, kad Krievija mēģina kļūt par jauno Padomju Savienību un soli pa solim atkal nolaižas dzelzs priekškars. Tādēļ es uzskatu, ka Krievijas ebrejiem labākais risinājums ir bēgt."