Tuvas darbības rādiusa ballistiskās raķetes tika izšautas vēlā trešdienas vakarā taktisko kodoltriecienu mācībās. Phenjana esot simulējusi uzbrukumu Dienvidkorejas lielākajiem militārajiem komandcentriem un operatīvajiem lidlaukiem, liecina Ziemeļkorejas armijas sniegtā informācija.

Ziemeļkoreja tā esot brīdinājusi ASV pret stratēģisko bumbvedēju izvietošanu reģionā, vēstīja Ziemeļkorejas plašsaziņas līdzekļi.

Raķetes ap pusnakti tika izšautas pussalas austrumu piekrastē, ziņoja Dienvidkorejas mediji.

Dienu iepriekš Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns arī vēroja mācības, kurās viņa augstākā līmeņa komandieri gatavojās visaptverošam karam ar Dienvidiem. Tajās tika simulēta pēkšņa iebrukuma atvairīšana un pretuzbrukums, lai ieņemtu visu pussalas dienvidu daļas teritoriju.

Dienvidkoreja stingri nosodīja Phenjanas rīcību un norādīja, ka, jo ilgāk Ziemeļkoreja būs apsēsta ar militāriem draudiem un provokācijām, jo vairāk tai nāksies saskarties ar pārliecinošu Dienvidkorejas, ASV un Japānas atbildi.

Arī Japānas premjerministrs Fumio Kišida kritizēja šīs Ziemeļkorejas mācības un sacīja, ka tās apdraud ne tikai mieru un stabilitāti Japānā, bet arī starptautisko sabiedrību.

Pagājušajā mēnesī Ziemeļkoreju apmeklēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš tur esot apskatījis Phenjanas ieroču arsenālu.

ASV apgalvoja, ka Šoigu vizītes laikā mēģināja pārliecināt Ziemeļkoreju pārdot Krievijai ieročus un munīciju.

Phenjana jau vairākkārt ir noraidījusi apsūdzības, ka ir sūtījusi ieročus Krievijai, kurus tā izmanto karam Ukrainā. Vašingtonas amatpersonas gan ir pārliecinātas par pretējo.

"Mēs mudinām Korejas Tautas Demokrātisko Republiku pārtraukt sarunas ar Krieviju par ieročiem un ievērot Phenjanas publiski pausto apņemšanos nepiegādāt un nepārdot ieročus Krievijai," trešdien sacīja ASV Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis Džons Kirbijs.

Viņš arī norādīja, ka Baltā nama rīcībā esot nonākusi jauna informācija, kas liecina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns ir apmainījušies vēstulēm, kurās Krievija izteikusi vēlmi Ziemeļkorejā atrast munīciju karam Ukrainā.

Kirbijs arī piebilda, ka vēstuļu saturs ir virspusējs, taču Krievijas un Ziemeļkorejas sarunas par ieroču pārdošanu virzās uz priekšu un sarakste starp abiem līderiem turpinājās arī pēc Šoigu vizites Phenjanā.

Baidena administrācija ir vairākkārt norādījusi, ka Kremlis ir kļuvis atkarīgs no Ziemeļkorejas, kā arī Irānas ieroču piegādēm tās uzsāktajā karā pret Ukrainu. Tāpat Vašingtona šī gada sākumā pavēstīja, ka tās rīcībā esošā informācija liecina par to, ka Krievija ar Ziemeļkoreju cenšas noslēgt darījumu "pārtika pret ieročiem" – proti, Maskava apmaiņā pret munīciju Phenjanai piegādātu valstī trūkstošo pārtiku un citas preces.

Ieročus karam Ukrainā no Ziemeļkorejas pērn esot saņēmis arī Krievijas algotņu grupējums "Vagner", liecina ASV izlūku informācija.