Krievijai šobrīd ir izdevīgi karu "stiept garumā", bet Rietumiem tikmēr jāsaglabā modrība. Pētniece norādīja, ka, iespējams, jau tuvākā laikā hibrīduzbrukumu var piedzīvot arī kāda NATO valsts.
Krievijas izvērstais pilna mēroga karš Ukrainā rit jau pusotru gadu. Sprādzieni nu atskan arī agresora valstī, un Rietumu līderi arvien pārliecinātāk apgalvo, ka okupācijas spēki ir tuvu sakāvei. Tiesa, Krievija joprojām saglabā savā kontrolē ne tikai iepriekš anektēto Krimu, bet arī sagrābusi daļu no vēl pieciem administratīvajiem reģioniem Ukrainā.
Kas notiks, ja Krievija uzvarēs?
Gadījumā, ja Ukrainas armijai neizdosies pilnībā sakaut iebrucējus, Krievija paturēs daļu līdz šim okupētās Ukrainas teritoriju. Okupācija var būt ilga – līdzīgi kā Baltijas valstīs pēc Otrā pasaules kara, vērtēja Raika. Viņa gan norādīja, ka Ukraina, visticamāk, juridiski neatteiksies no sev piederošās teritorijas:
"Mēs esam situācijā, kad [Ukrainas] prezidents Volodimirs Zelenskis nekādā gadījumā nedrīkst piekāpties," sarunā ar "Yle" stāstīja Igaunijas Starptautiskā drošības centra pētniece.
Eksperte gan piebilda, ka zināmus izņēmumus Zelenskis varētu pieļaut attiecībā uz Donbasu. Kādreiz tik svarīgā industriālā teritorija kopš 2014. gada ir lielā mērā iznīcināta. Ja Ukrainai nāktos pieņemt "piespiedu miera izlīgumu", tas valstī varētu radīt spriedzi.
Ukrainai jāuzvar, lai Krievija stātos tiesas priekšā
Krievijas pastrādāto noziegumu saraksts Ukrainā ir garš. Ja Krievija uzvarēs, ukraiņiem būs grūti panākt taisnību. Un šis, kā stāstīja Raika, ir ļoti svarīgs iemesls, kāpēc Ukrainai ir jāuzvar:
"Citādāk pastāv augsts risks, ka [Krievijas pastrādātie] kara noziegumi nākotnē varētu atkārtoties."
Krievijai ir izdevīgi karu "stiept garumā"
Raika uzskata, ka NATO alianse ar savu attieksmi pret Ukrainu ir radījusi tādu kā apburto loku – Ukraina nevar kļūt par NATO dalībvalsti, kamēr turpinās karš ar Krieviju.
Savukārt Krievijas interesēs ir karu uzturēt pēc iespējas ilgāk, lai kavētu Ukrainas uzņemšanu aliansē.
Tikmēr, runājot par uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES), pētniece nākotnē raugās nedaudz pozitīvāk:
"Maz ticams, ka ES savu attieksmi par Ukrainas uzņemšanu savienībā varētu mainīt. Šo procesu gan varētu apgrūtināt tas, ja daļa Ukrainas būs okupēta."
Iedragāta starptautiskā kārtība
Krievija ar šo uzbrukumu suverēnai valstij pārkāpusi starptautiskās drošības kārtību. Tās rīcība ir pretrunā ar ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) darbības principiem, vērtēja Raika:
"Ja Krievija uzvarēs karu Ukrainā, tā salauzīs kārtību, kas pasaulē tika ieviesta pēc Otrā pasaules kara."
Pētniece arī piebilda, ka šāds rezultāts dotu pozitīvu signālu autoritāriem režīmiem, ka nav vajadzības pieturēties pie fundamentāli svarīgiem starptautiski noslēgtiem līgumiem.
Raika arī vērtēja, ka Krievijas mērķis ir "atspiest" NATO aliansi līdz tās 1997. gada robežām (tātad bez Austrumeiropas valstīm) un gadījumā, ja Krievija uzvar Ukrainā, drīzumā uzbrukumu var piedzīvot arī citas valstis:
"Sašķelt NATO ir liels Krievijas stratēģiskais sapnis. Krievija varētu izaicināt NATO 5. pantu, veicot hibrīduzbrukumu kādai NATO valstij. Šāds scenārijs ir iespējams."
Neskatoties uz dalību NATO, Krievija draudus varētu radīt arī Somijai, uzbrūkot tai pēc vairākiem gadiem, vērtēja pētniece.
Putina popularitāte Krievijā ir saistīta ar militārajām uzvarām
Putins pie varas ir jau vairāk nekā 20 gadus, un viņa popularitāte ir cieši saistīta ar Krievijas militārajiem panākumiem. "Yle" norāda, ka pēc Krimas aneksijas atbalstu Putinam pauduši teju 90% Krievijas iedzīvotāju. Saskaņā ar Krievijas neatkarīgās sabiedriskās domas izpētes organizācijas "Levada" datiem pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Putina popularitāte joprojām saglabājās ap 80%.
Vienīgais veids, kā Krievijas sabiedrību mainīt, ir militārs zaudējums Ukrainā, secināja pētniece, piebilstot, ka tas valstī varētu aizsākt lielas pārmaiņas.
"Krievijas iedzīvotāju plašais atbalsts "militārajām operācijām" ir šokējošs. Lai arī lielākoties šis atbalsts ir pasīvs, kopumā tas izskatās ļoti slikti," klāstīja Raika.
Pētniece gan vērš uzmanību, ka arī pēc pilnīgas Krievijas sagrāves draudi Rietumu drošībai varētu saglabāties.
"Krievijā varētu gruzdēt vēlme atriebt. Ir grūti saskatīt kādu labu scenāriju Krievijas attīstībai nākotnē.
Tāpēc mums jābūt gataviem, ka draudi no Krievijas saglabāsies," sacīja Raika.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Pēdējā mēneša laikā Krievija piedzīvojusi vairākus Ukrainas dronu uzbrukumus. Analītiķi uzskata – uzbrukumi Maskavā parāda, ka Ukraina un tās atbalstītāji vēlas karu novest līdz Krievijas pilsoņu namdurvīm, lai viņi sāktu apzināties, ka Krievijas uzsāktā agresija skar arī viņus.
Tas savukārt dara bažīgas ASV, kas pieprasījušas Ukrainai garantijas par neuzbrukšanu Krievijas teritorijā ar tās sniegtajiem ieročiem bažās no tālākas eskalācijas.
