Katrs skrējējs izvēlējās vienu cilvēku, kuram veltīja savu skrējienu. Laulātie, bērni, draugi, brāļi un māsas, kaimiņi un kolēģi skrēja par kādu, kuru viņi pazīst un kurš vai nu tika nogalināts, nonāca okupantu gūstā, vai tika ievainots Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu, vēstīja ziņu aģentūra AP.

Skanot ukraiņu dziesmām, klātesošie uzmundrināja skrējējus. Pasākumā valdīja gan prieks, gan arī skumjas. Daļa līdzjutēju sportistus finiša taisnē sagaidīja ar asarām acīs.

Labdarības skrējiena organizatori to nodēvēja par "Pasaules garāko maratonu", jo neviens skrējiens līdz šim nav bijis tik ilgs, kā Ukrainas cīņa par brīvību.

Pasākumam reģistrējās aptuveni 13 tūkstoši cilvēku visā pasaulē. Daļa piedalījās klātienē, bet daļa – attālināti. Tie, kas piedalījās attālināti, varēja noskriet jebkuru distanci un tika aicināti par to ziņot sociālajos tīklos.

Maratonu organizēja ukraiņu privātais pasta sūtījumu un kurjerpakalpojumu uzņēmums "Nova Pošta", lai vāktu līdzekļus Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšanai.

Volodimirs Rutkovskis ir 31 gadu vecs Ukrainas kara veterāns, kurš distanci veica ejot. Viņš jūnija vidū guva smagu ievainojumu, kad Ukrainas pretuzbrukuma laikā Zaporižjas apgabalā Krievijas raidītais šāviņš trāpīja pa viņa labo kāju.

Vīrietis vairākus mēnešus pavadīja rehabilitācijā. Tagad viņam ir kājas protēze. Volodimirs maratonā piedalījās, lai godinātu divus savus kritušos biedrus – "Žeku" un "Tihiju", kuri gāja bojā cīņās Ukrainas austrumos.

"Viņi daudz darīja mūsu valsts labā, un, ja vēl būtu dzīvi, būtu varējuši izdarīt daudz vairāk," viņš teica. "Taču viņu cīņa turpinās. Mēs darīsim visu viņu labā un par godu viņiem."

Daļa cilvēku uz labdarības skrējienu Ukrainas galvaspilsētā bija ieradušies no citām pilsētām. 24 gadus vecā Tetjana Boiko ceļu turp mēroja no Ternopiļas apgabala.

"Tas ir pateicības apliecinājums visiem, kas aizstāv un ir aizstāvējuši mūsu valsti. Manuprāt, tas parāda, ka mēs neesam vienaldzīgi pret to, kas šobrīd notiek," viņa teica.

Uz viņas sporta tērpa bija redzams Volodimira Semanjišina vārds. Šis jaunietis ir no viņas dzimtās pilsētas. Viņš guva smagus ievainojumus, piestiprinot spridzekli pie drona. Spridzeklis nejauši tika detonēts un puisis palika bez rokām.

"No manas pilsētas ir daudz jaunu vīriešu, kuru dēļ ir vērts skriet šajā pasākumā," sacīja Boiko. "Tomēr es uzskatu, ka viņam šis atbalsts ir vajadzīgs tieši tagad. Es vēlos tā nodot vēstījumu visiem līdzjūtīgajiem cilvēkiem, lai palīdzētu savākt līdzekļus [viņa rehabilitācijai]." 

Sieviete stāstīja, ka puiša vecāki ir gados veci cilvēki, kuriem nav pietiekamu līdzekļu, lai apmaksātu Volodimiram nepieciešamo dārgo ārstēšanu.

Viņa jau sen vēlējās piedalīties skrējienā, taču beidzot saņēmusi drosmi.

"Un izrādījās, ka mans pirmais skrējiens kļuva patiešām īpašs," viņa teica. "Tas apliecina mūsu līdzjūtību, un tas ir mazākais, ko mēs varam darīt."