Kņadā un steigā var pat nepamanīt, ka atrodaties bumbu patvertnē. Sprādzienizturīgas durvis šeit nemanām – tās neuzkrītoši paslēptas. Un, lai patvertnes spētu atrast jebkurš, tās marķētas īpašu zīmi – zilu trijstūri.
Viena no šādām patvertnēm atrodas pilsētas centrā. Kaut arī lielā daļā daudzdzīvokļu namu patvertnes izbūvētas pagrabstāvos, tepat blakus atrodas kvartāls, kur tādu nav, un funkciju pilda šī patvertne. Tā pat savienota ar šo kvartālu.
Biezas sienas un durvis. Vienas, lai atturētu bīstamas gāzes, otras – sprādzienu.
Sprādzienizturīgās durvis, kas sver līdz pat 15 tonnām, uzstādītas tā, lai tās atvērt vai aizvērt varētu viens cilvēks. Šeit viss ir darāms ar rokām, automātiski nenotiek nekas. Tas viss, lai krīzes brīdī kāda sistēmas kļūda neradītu apdraudējumu un cilvēki varētu paši par sevi parūpēties. Turklāt rūpes vienam par otru ir pienākums.
"Palīdzēt citiem, izdalīt ūdeni, palīdzēt tualetes tīrīšanā, rūpēties par veciem cilvēkiem, rūpēties par bērniem, uzturēt skolu. Jebkas, jebkura veida uzdevumi, kas ir nepieciešami konkrētajā patvertnē," skaidro Helsinku pilsētas Glābšanas departamenta pārstāvis Tomijs Rasks.
Marķējumi uz gaiteņa grīdas norāda labierīcību izvietojumu. Bet ventilācijas sistēma ierīkota tā, lai telpās nespētu iekļūt ķīmiskais piesārņojums vai gāzes, kas potenciāli varētu būt virszemē, kā arī, lai izvadītu nepatīkamos aromātus. Šeit ir krājumi – saliekamās gultas, izlietnes, arī ūdens. Bet ne ēdiens – prioritāte ir tīrs gaiss un dzeramais ūdens, turklāt tiek sagaidīts, ka patvēruma meklētāji ieradīsies ar savām 72 stundu somām un bez mājdzīvniekiem.
"Diemžēl jāsaka, ka mājdzīvnieki nav atļauti. Jebkāda veida. Un tas ir saistīts ar mājdzīvnieku dabu. Parasti viņi ir mierīgāki savās mājās, pat kara gadījumā. Bet mēģiniet iedomāties, kādi mājdzīvnieki ir Helsinku iedzīvotājiem. Viņiem ir visa veida rāpuļi, zivis, čūskas, suņi, aitas, jebkas. Ja mēģināt tos atvest uz šejieni... Te nav zoodārzs," uzsver Tomijs Rasks.
Izbūvēta 2003. gadā, Merihakas bumbu patvertne vajadzības gadījumā var uzņemt sešus tūkstošus cilvēku. Taču šobrīd tā kalpo kā autostāvvieta un sporta centrs. Šoreiz intensīvu treniņu šeit aizvada florbolisti.
Bumbu patvertnes Helsinkos gatavas uzņemt 900 tūkstošus cilvēku. Tas nozīmē, ka vietas pietiks gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.
Taču vai iedzīvotāji zina, kur krīzes gadījumā patverties? Atbildes ir dažādas:
– "Jā, rajonos, kur parasti esmu, zinu."
– "Nē...nē.."
– "Es pieņemu, ka visas metro stacijas ir patvertnes, tāpēc vienkārši iešu uz metro."
– "Nu tas ir labs jautājums. Ziniet, es domāju, ka tieši tur, varat redzēt zilo trijstūri – tā ir patvertņu zīme, un būtībā visas metro stacijas tādas ir. Arī manā mājā, lejā pagrabā ir patvertne, tāpēc es zinu, kur iet."
Somija, kura tikai šogad pievienojās NATO aliansei, jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados noteica obligātu ārkārtas patvertņu izbūvi zem daudzdzīvokļu un biroju ēkām. Kopumā valstī ir 50 ar pusi tūkstoši šādu vietu, kas krīzes gadījumā varētu sniegt patvērumu iedzīvotājiem.
