Interviju organizēja Eiropas ziņu radiostaciju apvienība "Euranet Plus" un tā notika vairākas stundas pirms grupējuma "Vagner" uzsāktā bruņotā dumpja Krievijā. Sarunu latviski adaptēja Latvijas Radio žurnālists Uldis Ķezberis.

Pievienošanās ES nav dāvana

Viens no intervijas centrālajiem jautājumiem, protams, bija Krievijas izvērstais karš Ukrainā un tā ietekme uz plašākiem procesiem. Polijas Radio vaicāja Borelam, vai Ukrainas armijas panākumi frontē varētu paātrināt procesu Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Borels norādīja, ka nevajag jaukt lietas.

"Protams, tas, ka Krievija turpina agresiju Ukrainā, ir paātrinājis procesu, lai Ukraina rekordīsā laikā kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, un mēs cītīgi strādājam, un es personīgi kā augstais pārstāvis ārpolitikas jautājumos, tostarp attiecībā uz jaunu dalībvalstu uzņemšanu, ļoti rūpējos par to, lai mūsu solījumi par pievienošanos tiktu uztverti nopietni, un oktobrī Eiropas Komisija iesniegs novērtējumu par Ukrainas paveikto.

Es atkārtoju, ka pievienošanās process ir uz nopelniem balstīts process, nevis bezmaksas pusdienas, tā nav dāvana, tas nav kaut kas, kas tiek garantēts: uzņemšana Eiropas Savienībā ir jāizcīna, tāpēc Ukrainai ir jāveic nepieciešamās reformas.

Un viņi tās veic ļoti strauji, Ukrainas iedzīvotāji, Ukrainas tauta vairāk nekā jebkad agrāk izjūt vēlmi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tas ir fakts, varbūt vissvarīgākais fakts, ka politiskā griba nav valdības, bet tautas politiskā griba, un tai ir jāvirza process."

Labākas pozīcijas jāizcīna kaujas laukā

Uz jautājumu, vai ir iespējams, ka iestāšanās sarunas ar Ukrainu sākas pirms miera vienošanās noslēgšanas ar Krieviju, Borels atbildēja izvairīgi.

"Vienīgais, ko varu teikt, ir tas, ka mēs ļoti nopietni uztveram iestāšanās procesu un pēc iespējas ātrāk veicam darbu, kas nepieciešams, lai Ukraina kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Vienlaikus turpinām atbalstīt Ukrainas armiju, lai tā varētu aizsargāties pret agresiju un atgūt teritorijas, ko Krievija ir okupējusi. Mēs spēlējam divos dažādos līmeņos."

Ziņu aģentūras "Euranet Plus" žurnāliste Beatrisa Riosa atgādināja par Francijas prezidenta Emanuela Makrona nesenajiem izteikumiem, ka Ukrainai ir jāgūst panākumi pretuzbrukumu operācijās, jo tas dotu Kijivai labākas pozīcijas potenciālajās miera sarunās ar Maskavu. Borels sacīja, ka piekrīt Makrona viedoklim.

"Ja jums ir labāka pozīcija kaujas laukā, jums ir labāka pozīcija arī sarunās. Tāpēc frontē turpinās sīvas cīņas, jo visi saprot, ka, lai sēstos pie sarunu galda, ir jābūt spēcīgā pozīcijā kaujas laukā. Diemžēl Krievija nevēlas pārtraukt šo karu, tāpēc Ukrainai ir jāturpina aizsargāties, un tas, ka karš varbūt būs ilgstošs, ir atkarīgs no faktoriem, kurus no mūsu puses neviens nekontrolē, mums ir jāatbalsta Ukraina cīņā par savu izdzīvošanu. Krievija nevēlas apturēt karu, un Ukraina nevar apturēt karu. Viena lieta ir gribēt, bet cita lieta ir varēt."

Agresors nav vienlīdzīgs ar upuri

Ar saviem piedāvājumiem miermīlīgai kara izbeigšanai ir nākusi klajā Ķīna, Brazīlija un arī vairākas Āfrikas valstis. Borelam tika vaicāts, kā viņš uzlūko dažādās pieejas mieram un vai paralēli karadarbībai frontē ir iespējams diplomātiskā ceļā izbeigt karu?

"Diplomātiskie centieni vienmēr ir apsveicami. Es apmeklēju Ēģipti, kur tikos ar ārlietu ministru, kurš nupat bija ieradies no vizītes Maskavā. Domāju, ka tā bija pirmā saruna ar kādu no Āfrikas Savienības misijas pārstāvjiem, kuri bija Maskavā, un no turienes ieradās ar ne pārāk optimistiskām ziņām. Jā, ir daudz priekšlikumu un komentāru no Latīņamerikas, Āfrikas un arī Indonēzijas.

Bet, ziniet, tās vairāk ir runas par cīņu starp Krieviju un Rietumiem, nevis par faktu, ka viena valsts ir iebrukusi otrā valstī. Un dažreiz man ir sajūta, ka daļa no šīm iniciatīvām ir vairāk domāta tam, lai mēģinātu būt klāt ģeopolitiskajās norisēs, nevis lai nāktu klajā ar reāliem priekšlikumiem, kas varētu būt pieņemami. Ikviens vēlas būt klātesošs centienos rast risinājumu.

Atcerēsimies, ka pasaulē ir daudz valstu, arī jaunatīstības valstu, daļa no kurām atrodas tā dēvētajos "globālajos dienvidos". Un tās vēlas iesaistīties, vēlas, lai to balsi sadzirdētu. Tāpēc ir tik daudzas iniciatīvas.

Bet, lai šīs iniciatīvas būtu pozitīvas un auglīgas, ir svarīgi skaidri nodalīt agresoru no upura. Jūs nevarat runāt par karu, kurā Krievija un Ukraina ir nostādītas uz vienādiem pamatiem.

Ja jūs to darīsiet, jūs nekur nenonāksiet."

Putina mērķi ir izgāzušies

Nākamgad ASV notiks prezidenta vēlēšanas, pēc kurām pie varas varētu nākt Republikāņu partijas pārstāvis, kura politika attiecībā uz karu Ukrainā varētu atšķirties no pašreizējā demokrātu prezidenta Džo Baidena. Borels sacīja, ka ar šādu scenāriju ir jārēķinās un uz to cerot arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Tāpat Putins cerot arī uz pozīcijas maiņu Eiropā.

"Putins arī sagaida, ka Eiropas valstu sabiedrībām apniks karš un sarežģījumi, ko tas mums rada. Bet es domāju, ka šajā ziņā Putins ir pieļāvis lielu kļūdu. Liela kļūda bija ticēt, ka Krievija ir spēcīgāka, ka Ukraina ir vājāka un ka eiropieši ir sašķelti, un arī transatlantiskās attiecības ir vājas. Bet ir noticis pilnīgi pretējais – transatlantiskās attiecības ir pieņēmušās spēka, tās ir stiprākas nekā jebkad agrāk, NATO ir stiprāka nekā jebkad agrāk.

Divas būtiskas valstis – Somija un Zviedrija – pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā paziņoja par vēlmi pievienoties NATO. Tādējādi Putins panāca tieši pretējo tam, ko viņš vēlējās.

Viņš negribēja, lai NATO dalībvalstis ielenktu Krieviju, bet rezultāts ir tāds, ka Zviedrija un Somija tagad ir NATO dalībvalstis."

ES varētu sniegt Ukrainai drošības garantijas

Viļņā jūlijā notiks NATO dalībvalstu vadītāju tikšanās, ko klātienē varētu apmeklēt arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Kijiva neslēpj, ka vēlas, lai NATO līderi samitā uzaicinātu Ukrainu pievienoties militārajai alianses. Tas gan, visticamāk, nenotiks, tāpēc Borelam tika jautāts, vai Eiropas Savienība būtu gatava sniegt Ukrainai kādas drošības garantijas.

"Labākā garantija, ko Eiropas Savienība var dot Ukrainai, ir dalība Eiropas Savienībā. Ir lietas, kas ir manā kompetencē, un ir lietas, kas nav manā kompetencē, un tas, ko es varu darīt kā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks, kas ir atbildīgs arī par bloka paplašināšanos, ir mēģināt paātrināt Ukrainas pievienošanās procesu.

Atkārtošu, ka tā ir labākā garantija, ko Eiropas Savienība var sniegt Ukrainai. Es zinu, ka Eiropas Savienība nav militāra alianse, bet dalība Eiropas Savienībā sniedz spēcīgas drošības garantijas, jo jūs esat daļa no bloka, kas ir saistīts ar solidaritātes saitēm."

Eiropai ir jārunā spēka valodā

Borels arī uzslavēja Eiropas Savienības līdz šim izdarīto, lai sniegtu palīdzību Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.

"Mēs neesam militāra alianse, taču esam pielikuši neticamas pūles, lai piegādātu Ukrainai ieročus. Es ļoti lepojos, ka aktīvi piedalījos šajā procesā. Mēs apvienojām mūsu spējas, mūsu bruņojuma krājumu, lai piegādātu tos Ukrainai. Bez tā Ukraina nespētu sevi aizsargāt. Tātad varam teikt, ka esam pārkāpuši vienu no saviem agrākajiem tabu, ka nepiegādājam ieročus valstij, kas karo.

Jā, tagad mēs piegādājam bruņojumu karojošai valstij, jo šajā valstī ir noticis iebrukums, tā ir mums kaimiņos, un ukraiņu cīņa ir arī mūsu cīņa.

Tāpēc Eiropas Savienībai tas ir jāizvērtē un jāsaprot, ka šajā izaicinājumu pilnajā pasaulē mums ir nepieciešams kaut kas vairāk nekā tikai tirdzniecības kapacitāte un tiesiskuma aizsardzība, kas ir bijusi Eiropas Savienības firmas zīme. Es jau sava pilnvaru termiņa sākumā teicu, ka mums ir jārunā arī spēka valodā."

Eiropieši turpina atbalstīt Ukrainu

Drīz apritēs 500 dienas kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, un atsevišķās Eiropas valstīs ir manāms nogurums no kara, tāpēc būtisks ir jautājums, vai tas varētu ietekmēt Eiropas vienotību, lai noteiktu jaunas sankcijas pret Krieviju un turpinātu militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai. Borels sacīja, ka viņam nav šādu bažu.

"Es to neredzu sabiedriskās domas aptaujās, statistiskajā analīzē, kas ir mūsu rīcībā. Tā nav mana sajūta, tie ir statistiski un zinātniski pamatoti dati, kas man ļauj apgalvot, ka Eiropas iedzīvotāji turpina masveidā atbalstīt Ukrainu.

Protams, ir atšķirības starp valstīm, un, piemēram, Baltijas valstīs šis atbalsts ir daudz lielāks nekā citur.

Nevēlos sīkāk iedziļināties, bet skaidrs, ka ir šādas atšķirības. Tomēr, aplūkojot vidējos rādītājus, mēs redzam, ka atbalsts joprojām ir ļoti augsts. Un, kad es runāju ar saviem kolēģiem Ārlietu padomē, ar dalībvalstu aizsardzības un ārlietu ministriem, ir skaidri redzams, ka pastāv spēcīga apņemšanās atbalstīt Ukrainu."