Neskatoties uz kara stāvokli, Ukrainas tiesībsargi strādā pie tā, lai izmeklētu un sauktu pie atbildības tos cilvēkus, kas pastrādājuši zvērības pret civiliedzīvotājiem un kara gūstekņiem. 

Tas ir Ukrainas iekšējais process – paralēli tam, ko Ukraina mēģina panākt starptautiski, lai kara noziedznieki visaugstākajā līmenī tiktu saukti pie atbildības starptautiskā tribunalā.

Papildus virzībai uz šo mērķi jau tagad Ukrainā notiek arī iekšēji tiesiskais process – izmeklēšana, un pie atbildības sauktas personas, kas tur pastrādājušas kara noziegumus. 

Tiesas priekšā šie cilvēki tiek saukti arī tad, ja vairs neatrodas Ukrainā, bet ir pierādījumi viņu ļaunprātībām. Šādā gadījumā process notiek, viņiem klāt neesot.

Šobrīd aizdomās turamās personas statuss par pārkāpumiem pret civilliedzīvotājiem un gūstekņiem ir 177 cilvēkiem, un ir jau arī 46 tiesu spriedumi, kas ir jau stājušies spēkā, otrdien preses konferencē pauda Ukrainas ģenerālprokuratūras pārstāvis Oleksandrs Ziuss.

"Mēs strādājam tajā virzienā. Šajā mēnesī vien mani kolēģi no Ģenerālprokurora ofisa informēja par apsūdzībām 11 cilvēkiem, tāpat arī kolēģi no reģionālajām nodaļām – tie, kas visvairāk cieta no bruņotās agresijas – tas ir Harkivas un Hersonas apgabals – viņi izmeklē, viņi strādā ar materiāliem, tajā skaitā ar tādiem, ko iesniedz nevalstiskās organizācijas. Tie nekalpo kā pierādījumi kā tādi, bet tā ir papildu informācija par tām vai citām personām, kas veikušas spīdzināšanu Hersonas apgablā,  Mikolajivā,  īslaicīgi okupētajā Kijivas apgabalā," sacīja Ziuss.

Darba apjoms šobrīd ir liels. Faktiski visos apgabalos, kur ienāca Krievijas karaspēks, ir konstatētas spīdzināšanas epizodes. Visvairāk šādu gadījumu šobrīd apzināti Hersonas apgabalā – kopumā 128.

Otrajā vietā ir Kijivas pievārte – lai arī Krievijas armija galvaspilsētas apkaimē uzturējās tikai aptuveni mēnesi, šobrīd šajā apgabalā apzinātas 119 spīdzināšanas epizodes. Liels skaits ir arī Harkivas, Zaporižjas, Černihivas, Sumu, Mikolajivas, Doneckas un citos apgabalos. Šo kara noziegumu apzināšanā iesaistījies liels skaits Ukrainas nevalstisko organizāciju.

"Mēs apkopojām 432 spīdzināšanas gadījumus. Te mēs runājam tikai par spīdzināšanas gadījumiem. Mēs nerunājam par cietušo skaitu, jo precīzu skaitu nav iespējams pateikt. Vienā vietā varēja notikt viena cilvēka spīdzināšana, varēja būt arī desmit vai vairāki desmiti cilvēku," stāstīja Ukrainas cilvēktiesību organizācijas "Freerights" pārstāve Anastasija Malinka.

Spīdzināšanas piedzīvojušie stāstīja, ka visbiežāk smagi sisti, bieži pielietota arī elektrība un dažādas necilvēcīgas metodes, par kurām pat pašiem brīvprātīgajiem ir grūti runāt.

Kā stāstīja nevalstisko organizāciju pārstāvji, visbiežāk okupētajās teritorijās spīdzināšanām pakļauti cilvēki, kas bijuši Ukrainas militārajā dienestā vai karavīru radinieki.

Tāpat vietējās pašvaldībās strādājošie un brīvprātīgie, kas palīdzējuši citiem cilvēkiem, un atsevišķos gadījumos arī noteiktu profesiju pārstāvji.

Piemēram, okupētajā Zaporižjas atomelektrostacijā cilvēki spiesti strādāt Krievijas labā. Bet daudzi cilvēki, okupācijas karaspēkam ienākot, arī vienkārši bez jebkāda iemesla tika nošauti. 

Iepriekš citas nevalstiskās organizācijas bija saskaitījušas šādi mērķtiecīgi nogalinātus vairāk nekā 800 cilvēkus visā Ukrainā, un tas ir neskaitot tos, kas katru dienu iet bojā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainas pilsētām.

Darbs pie šo pierādījumu vākšanas šajos noziegumos turpinās. Ukraiņi joprojām nav zaudējuši cerības, ka kara noziegumus izskatīs starptautiskā tribunālā un Krievijas augstāko vadību sauks pie atbildības. Pretējā gadījumā tas var dot zaļo gaismu šo noziegumu atkārtošanai citviet.