Amnestijas jautājums aktualizējās jau pirms vairākiem mēnešiem. Tas notika pēc parlamenta vēlēšanām pērn jūlijā, kurās nedz kreisie, nedz labējie nespēja izcīnīt absolūto vairākumu.
Līdz ar to premjeram Pedro Sančesam, lai saglabātu valdības vadītāja amatu, bija nepieciešams Katalonijas separātistu partiju atbalsts parlamentā. Apmaiņā pret to partija "Kopā par Kataloniju" un partija "Katalonijas Kreisie republikāņi" pieprasīja atcelt apsūdzības simtiem katalāņu separātistu.
Paredzams, ka šis pretrunīgi vērtētais likums, par ko otrdien būs balsojums, attieksies uz tām personām, kuras tieslietu sistēma meklē saistībā ar neveiksmīgajiem 2017. gada Katalonijas neatkarības centieniem.
Pirmkārt un galvenokārt tas attieksies uz trimdā esošo Karlesu Pudždemonu, kurš tolaik bija Katalonijas reģionālais līderis un aizbēga uz Beļģiju, lai izvairītos no kriminālvajāšanas.
Katalonijas valdības prezidents Pere Aragoness apgalvo, ka separātistu amnestija ir leģitīma un piesauca arī piemēru no pagājušā gadsimta.
"Ir jau precedents, 1977. gadā. Šis likums piešķīra amnestiju frankistu līderiem. Tātad šodien amnestijas likums ir pilnībā konstitucionāls, un to var īstenot tādā veidā, kas pilnībā ievēro Konstitūciju," sacīja Aragoness.
Katalonijas valdības prezidents arī norādīja, ka katalāņi nebūt nav atmetuši domas par referendumu un šī likuma pieņemšana būtu pirmais solis, lai šādu referendumu būtu iespējams kaut kad nākotnē sarīkot.
"Protams, mēs vēlamies referendumu. Amnestija ir pirmais solis ceļā uz politiskā konflikta atrisināšanu. Ir vēsturisks politisks konflikts starp Spāniju un Kataloniju. Vairākums katalāņu vēlas demokrātiski lemt referendumā par valsts nākotni. Un amnestija dos iespēju sākt sarunas, lai lemtu par referenduma rīkošanas nosacījumiem," viņš teica.
Katalāņu neatkarības centieniem netrūkst pretinieku, un premjera Pedro Sančesa vienošanās ar katalāņu partijām ir radījusi acīmredzamu neapmierinātību opozīcijā un daļā sabiedrības.
Labējā opozīcijā esošā Tautas partija solījusies darīt visu, lai likumprojekts netiktu atbalstīts.
Pret separātistu amnestiju notikuši vairāki protesti, un arī aizvadītajā nedēļas nogalē Madridē ielās izgāja desmitiem tūkstoši cilvēku. Ar runu uzstājās arī Tautas partijas līderis Alberto Nunjezs.
"Mēs gatavojamies demokrātiski glābt šo valsti. Mēs atjaunosim patiesu vienlīdzību starp visiem pilsoņiem un atdosim spāņiem viņu tiesības, lai neviens viņiem neuzspiestu valsti, kuru mēs neesam izvēlējušies. Spānija netiks maldināta, un šī Spānija netiek pārdota. Vēl jo mazāk to vārdā, kuriem Spānija neinteresē," viņš pavēstīja.
Tātad centieni apturēt likumprojekta pieņemšanu turpinās. Ja arī par likumprojektu tiks nobalsots, tas joprojām tiks pakļauts virknei juridisku pārbaužu, pirms tas kļūs par likumu.
Piemēram, Barselonas maģistrāts paziņojis, ka paplašina izmeklēšanu par iespējamajām Karlosa Pudždemona saitēm ar Kremli, lai noskaidrotu, vai viņš ir meklējis Krievijas atbalstu centienos nodibināt Katalonijas valsti. Kā vēstīja spāņu laikraksts "El Pais", izmeklēšanas rezultātā pret Pudždemonu varētu izvirzīt apsūdzības valsts nodevībā, uz ko amnestijas likums neattiektos.
