Par Sančesa valdību nobalsoja 179 deputāti 350 vietu parlamentā.
Apmaiņā pret separātistu atbalstu Sančess piekrita pieņemt likumu, kas piešķirs amnestiju katalāņiem, pret kuriem ierosināta tiesvedība saistībā ar neveiksmīgo 2017. gada Katalonijas neatkarības referendumu.
"Tā ir vienošanās, kas dod vēsturisku iespēju atrisināt konfliktu, ko var un ir jāatrisina tikai politiski. Tā ir vienošanās starp divām organizācijām, kam ir dziļas domstarpības, bet kas spēj atrast kopīgu valodu iedzīvotāju labklājības un problēmu pārvarēšanas vārdā," iepriekš sacīja viens no premjera pārstāvētās "Sociālistu partijas" (PSOE) vadītājiem Santoss Serdāns.
Amnestijas jautājums aktualizējās pēc parlamenta vēlēšanām jūlijā, kurās nedz kreisie, nedz labējie nespēja izcīnīt absolūto vairākumu parlamentā.
Pēc vēlēšanām Sociālistu partijas (PSOE) līderim un līdzšinējam premjerministram Sančesam, lai saglabātu valdības vadītāja amatu, bija nepieciešams Katalonijas separātistu partiju "Kopā par Kataloniju" (JxCat) un Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC) atbalsts parlamentā.
Apmaiņā pret to abas partijas pieprasīja atcelt apsūdzības simtiem katalāņu separātistu.
Taču amnestijas likumprojekta iecere ir izprovocējusi Spānijā plašus protestus, un pret to iebilst Spānijas labējā opozīcija un tiesu sektors. Neapmierinātība ar amnestiju vērojama arī pašu sociālistu vidū.
Bažas par Sančesa noslēgto vienošanos ar katalāņu separātistiem iepriekš paudusi arī Eiropas Komisija (EK), kas Spānijas valdībai pieprasīja detalizētu informāciju par iecerēto likumu.
Sančesa vadībā Spānijas parlaments septembra vidū arī pirmo reizi ļāvis likumdevēju sapulcēs izmantot valsts minoritāšu valodas – katalāņu, basku un galisiešu.
Arī tā esot bijusi katalāņu separātistu partiju prasība apmaiņā pret tās atbalstu sociālistu kandidātei parlamenta spīkeres amatā.
