Pasaules panorāma

Ceļošana virtuālajā pasaulē

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Ar ko austrumvācietis atšķiras no rietumvācieša?

30 gadus pēc apvienošanās Vācijā atšķirības joprojām jūtamas

Berlīnes mūra 30. gadadiena likusi no jauna paraudzīties uz to, kāda Vācija izskatās pēc apvienošanās, un uz to, ar ko šobrīd atšķiras austrumvācietis no rietumvācieša. Berlīnes mūris iezīmēja to, kā Vācija bija sašķelta - tagadējās galvaspilsētas vienā pusē dzīvoja austrumvācieši, bet otrā - rietumvācieši. Vairāk nekā 40 gadus šķirti, bet pēdējos 30 – atkal kopā.

Vācijas apvienošanās brīdī 1990. gadā Austrumvācijā dzīvoja 16 mijoni vāciešu, bet Rietumvācijā - 60 miljoni. Pēc apvienošanās apmēram 2 miljoni austrumvāciešu pārcēlās uz dzīvi Rietumvācijā – starp viņiem 2/3 bija sievietes. Uz Rietumvāciju devās arī daudz jaunu cilvēku.

Kādreizējais Austrumvācijas iedzīvotājs Utte, kurš pārcēlies uz dzīvi Rietumvācijā, atzina, ka atšķirības ir joprojām redzamas, piemēram, restorānos un iepērkoties veikalos.

"Jo rietumvāciešiem jau vienmēr ir bijusi cita tirdzniecības kultūra un austrumvāciešiem – neskatoties uz 30 aizvadītajiem gadiem – tas vēl arvien ir jāmācās," teica Utte. Līdzīgu viedokli pauda arī rietumos dzīvojošais austrumvācietis Berts, kurš atzina, ka starp abām zemēm ir diezgan augsta harmonizācijas pakāpe, taču ir minoritātes, kuras nav pietiekami labi integrētas.

Pēc Berlīnes mūra sabrukuma austrumvācu uzņēmumiem pēkšņi vajadzēja konkurēt ar Rietumvācijas uzņēmumiem un daudzi bankrotēja. Daži reģioni joprojām nav atguvušies, jo kapitālisms ienāca pārāk ātri. Rietumvācijas palīdzība Austrumvācijai, lai izlīdzinātu šīs atšķirības, bijusi 2 triljoni eiro, taču no 500 Vācijas vērtīgākajiem uzņēmumiem tikai 36 atrodas Austrumvācijā. Vairums īres dzīvokļu, kuros dzīvo austrumvācieši, pieder rietumvāciešiem, bet Austrumvācijā vidējā alga ir 85% no tās, ko saņem Rietumvācijā.

Austrumvācijā vairāk cilvēku nodarbināti laukos – tāpēc arī vidējais ienākumu līmenis ir zemāks. Starp pilsētu iedzīvotājiem austrumos un rietumos atšķirības ir mazākas. "Austrumvācieši daudzos punktos nav apmierināti tieši ar politiku. Ar to veidu – kā viņi paši to uztver –, kā rietumvācieši runā par austrumvāciešiem, un te vienmēr veidojas spriedze," sacīja Rietumvācijā dzīvojošais fiziķis Haralds Klauzings.

Austrumvācu vēlētājs 2-3 reizes biežāk nekā rietumvācietis izvēlēsies balsot par galēji labējiem – "Alternatīva Vācijai" ("AfD") vai tādiem galēji kreisajiem kā "Die Linke". No 18 futbola komandām, kas spēlē Bundelīgā – tikai divas ir no bijušās Austrumvācijas. Taču Austrumvācijas skolēniem ir labāki rezultāti matemātikā un lasīšanā nekā rietumvācu skolēniem.

Austrumvāciešu vidējais vecums ir lielāks, viņi ir nabadzīgāki un starp viņiem ir vairāk vīriešu. Austrumvācieši vairāk ēd gaļu, bet rietumvācieši vairāk patērē saldumus. Šīs atšķirības starp abiem biežāk ievēro paši austrumvācieši, un daži joprojām jūtas kā otrās klases pilsoņi. Tikmēr rietumvāciešiem liekas, ka atšķirības ir teju izlīdzinātas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti