ANO Starptautiskā tiesas lēmums likt Izraēlai nekavējoties nodrošināt humāno palīdzību Gazas joslas iedzīvotājiem nāk pēc Dienvidāfrikas pieprasījuma. Šī valsts apgalvo, ka tai pienākums nepieļaut genocīdu pret palestīniešiem, jo Dienvidāfrika ir parakstījusi 1948. gada ANO Genocīda konvenciju.
Reaģējot uz tiesas lēmumu, Izraēlas vadība ir paziņojusi, ka viņi turpinās strādāt kopā ar ANO, lai paplašinātu civiliedzīvotāju pieeju humānai palīdzībai. Izraēla noraida jebkādus pārmetumus, ka tā traucētu palīdzības piegādei un esošajā situācijā vaino teroristisko grupējumu "Hamās".
Tomēr ANO augstais pārstāvis cilvēktiesībās Folkers Tirks vēl pirms dažām dienām ir paziņojis, ka Izraēlas atbilde uz "Hamās" uzbrukumu ir ļoti brutāla:
"Ir pilnīgi skaidrs, ka tas, ko 7. un 8. oktobrī izdarīja "Hamās" un daži citi bruņoti grupējumi ir vienkārši neiedomājami. Tie ir klaji starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumi. Tajā pašā laikā Izraēlas uzbrukuma brutalitāte un karadarbības metodes, tostarp, ja paskatāmies uz faktiem, tad redzam, ka pāris mēnešu laikā ir nogalināti 32 000 cilvēku, no kuriem aptuveni 70% ir sievietes un bērni, tad rodas jautājums par atbildes samērīgumu. Tas viss kopā apšauba starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu abās pusēs."
Intervijā "BBC" Tirks piebilda, ka pastāv aizdomas, ka Izraēla izmanto badu kā kara ieroci pret "Hamās". Ja tas tiktu pierādīts, tad tas būtu pielīdzināms kara noziegumam.
ANO Starptautiskās tiesas lēmumi ir juridiski saistoši. Tomēr tiesai nav rīku, kā panākt to īstenošanu.
Tikai ANO Drošības padome var apstiprināt rezolūcijas un sekot to izpildei.
Nesen ANO Drošības padome pirmo reizi apstiprināja nesaistošu rezolūciju, kurā tiek aicināts nodrošināt uguns pārtraukšanu. Izraēlas amatpersonas asi kritizēja šo dokumentu, sakot, ka tas tikai iedrošinās "Hamās" teroristus.
Lai arī Izraēla noraida pārmetumus par humānās palīdzības bloķēšanu, starptautisko organizāciju dati ir skaidri. Pasaules pārtikas programma un citas organizācijas brīdina par katastrofālu situāciju. Viņu aplēses liecina, ka 2,2 miljoni Gazas iedzīvotāju sastopas ar akūtu pārtikas nepietiekamību. Ja situācija šādi turpināsies, tad Gazas ziemeļos maijā sāksies bads.
ANO Starptautiskā tiesa ir konstatējusi, ka Gazā ne tikai pastāv bada risks, bet ka bads jau sāk iesakņoties šajā teritorijā, jo vismaz 31 cilvēks, no kuriem 27 ir bērni, jau ir nomiruši no pārtikas un dzeramā ūdens trūkuma.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus, kā arī sauszemes operāciju pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā, kā arī pastiprināja militārās darbības Jordānas rietumkrastā.
Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.
